urn:lj:klab.lv:atom1:mforshaayo mazie!MontaMontam.forshaa@inbox.lvMonta2010-04-28T18:18:50Z2010-04-28T18:18:50Zurn:lj:klab.lv:atom1:mforshaa:186172010-04-28T21:18:002010-04-28T21:18:002010-04-28T18:18:50Z2010-04-28T18:18:50ZLai cik nevainojama būtu kāda diena, tai vienalga kaut kad jābeidzas.hospurn:lj:klab.lv:atom1:mforshaa:181872010-04-19T17:45:002010-04-19T17:45:002010-04-19T14:45:34Z2010-04-19T14:45:34Z<span style="font-style: italic;"><br><br>Jāņem palīgā augstākā poēzija, lai atrastus cienīgus salīdzinājumus.
</span><br style="font-style: italic;"><span style="font-style: italic;">Tad man bija mazliet skumji, bet tagad vairs ne. Viss ir vienalga, - kamēr
viss ir kārtībā.
</span>fck uurn:lj:klab.lv:atom1:mforshaa:180272010-04-05T10:57:002010-04-05T10:57:002010-04-06T19:31:00Z2010-04-06T19:31:00Zun vispār, es nesaprotu par ko esmu pataisīta. <br />tas nozīmē to, ka nezinu, ko man darīt.urn:lj:klab.lv:atom1:mforshaa:178762010-03-31T20:45:002010-03-31T20:45:002010-03-31T17:47:30Z2010-03-31T17:47:30Zes jūtu pavasari. <br />visur!<br /><br />tik pat ļoti cik to jutu pirms trīs gadiem.<br />tik ... vienkārši ... un pretīgi!<br /><br /><br />"this is the end. u know"urn:lj:klab.lv:atom1:mforshaa:174232010-03-27T20:33:002010-03-27T20:33:002010-03-27T18:34:53Z2010-03-27T18:34:53Zuzzināju, kas ir romantiķi!
<br><br><span style="font-style: italic;">tie, kuri apzinās lietu vērtību, nevis cenu.</span>M.Frišsurn:lj:klab.lv:atom1:mforshaa:171202010-03-17T14:07:002010-03-17T14:07:002010-03-17T12:09:29Z2010-03-17T12:09:29Z<span style="font-style: italic;"><br><br><br><br>Visu var stāstīt, tikai ne savu patieso dzīvi; šī neiespējamība ir tā, kas mūs spiež palikt tādiem, kādus redz un attēlo mūsu biedri, viņi, kas apgalvo, ka mani nepazīst, viņi, kas uzdodas par maniem draugiem un nekad neļauj man mainīties, un ikvienu brīnumu (Tas, ko es nevaru izstāstīt, neizsakāmo, tas, ko es nevaru pierādīt) padara par neiespējamu, - tikai lai varētu pateikt: - Es pazīstu tevi.</span>urn:lj:klab.lv:atom1:mforshaa:168822010-03-17T14:02:002010-03-17T14:02:002010-03-17T12:04:54Z2010-03-17T12:04:54ZSēdēju un domāju. Jā - domāju!<br /><br />Kura ir pati, pati skaistākā vieta pasaulē? Tā vieta, kura liek aizrauties elpai, cilvēku acīm pieplūst ar <br />asarām. Vieta, kura liek aizmirst visu un prot apreibināt ar savu vienreizējo skaistumu. <br />Es gribu redzēt!urn:lj:klab.lv:atom1:mforshaa:165732010-03-15T21:17:002010-03-15T21:17:002010-03-17T12:20:46Z2010-03-17T12:20:46Z<span style="font-style: italic;">"Jo pazaudētas ir tās stīgas...</span><br style="font-style: italic;"><span style="font-style: italic;">&nbsp;..Dažas jau zaudētas, bet dažas vēl ir</span><br style="font-style: italic;"><span style="font-style: italic;">&nbsp;Tās, kuras palikušās saucam par draudzību</span><br style="font-style: italic;"><span style="font-style: italic;">&nbsp;Tās, kuras zaudētas par kaislību"
</span><br style="font-style: italic;"><span style="font-style: italic;">&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;<wbr />&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; (A.Š.)<br><br><img src="http://img1.loadtr.com/b-384046-emotional_women.jpg"><br></span>sapnisurn:lj:klab.lv:atom1:mforshaa:163292010-03-08T22:50:002010-03-08T22:50:002010-03-08T20:59:24Z2010-03-08T20:59:24ZMan bija sapnis! Tāds!<br /><br />***<br /><br />Es stāvēju maza celiņa malā, kuram pretī atradās tilts. Viss bija zaļš.<br />Es vienkārši stāvēju. Stāvēju tērpusies gaiši zilā vilnas džemperī, baltā šallītē, saplēstos<br />džinsos un izpūrušos matos. (pirmo reizi redzēju sevi, tik ļoti, no malas).<br />Man bija uzdevums! Pār tiltiņu gāja man pazīstami cilvēki. Dažādi. <br />Man bija jānosaka, gluži kā loterijā, kura cilvēka aiziešanu man būs viss grūtāk pārdzīvot.<br />(pirmo reizi redzēju sevi, tik ļoti, no malas).<br />Un tā es sevi uzvilku visu dienu!<br /><br />Un tad es pamodos!<br /><br />***žēurn:lj:klab.lv:atom1:mforshaa:158912010-02-27T22:49:002010-02-27T22:49:002010-02-27T20:52:56Z2010-02-27T20:52:56Zuztraucos, ka es varētu pēkšņi<br />kaut ko aizmirst no vakardienas.<br />bet tak! tādas naktis neaizmirst<br />un sīkumi ir sīkumi, kopējās<br />sajūtas paliek nemainīgas.<br /><br /><br />man bija žetons un man viņš sasodīti patika!kļūdaurn:lj:klab.lv:atom1:mforshaa:158062010-02-22T22:49:002010-02-22T22:49:002010-02-22T20:52:13Z2010-02-22T20:52:13Z<span style="font-style: italic;">Ir bezgala muļķīgi kādam ko mācīt.
</span><br style="font-style: italic;"><span style="font-style: italic;">Mācīt dzīvot. Un tā tālāk.</span><br style="font-style: italic;"><span style="font-style: italic;">&nbsp;Ir jādalās pieredzē, bet ne jāmāca.</span><br style="font-style: italic;"><br style="font-style: italic;"><br style="font-style: italic;"><br style="font-style: italic;"><span style="font-style: italic;">&nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; &nbsp; ~*~
</span><br style="font-style: italic;"><br style="font-style: italic;"><span style="font-style: italic;">Varu padalīties pieredzē, kā nepielaist manas kļūdas, </span><br style="font-style: italic;"><span style="font-style: italic;">
bet nespēju pateikt, kā Jūs varētu nepielaist savējās.</span><br><br><br><br><img src="http://www.geneha.com/blog/uploaded_images/Fables52-mistake-727251.jpg"><br>urn:lj:klab.lv:atom1:mforshaa:156052010-02-20T21:26:002010-02-20T21:26:002010-02-20T19:40:20Z2010-02-20T19:40:20ZŠī būs dienasgrāmatas ieraksts.<br /><br />Jau ir pienākusi sestā nedēļas diena. Nekas nav mainījies! <br />Es sēžu savā gultā, kura, pēc manām domām, jau sen ir nogurusi no manis, kā arī es no viņas. Paveras nemainīgs skats uz tumši lillātīgo sienu, ziedošo orhideju un pilno trauku ar saules puķu sēkliņām.<br />Man pat neapnīk, vienkārši kaitina.neticamiurn:lj:klab.lv:atom1:mforshaa:150242010-02-12T11:37:002010-02-12T11:37:002010-02-12T09:42:34Z2010-02-12T09:42:34Z<span style="font-style: italic;">neticami, bet man tiešām nav vairs ko teikt.</span><br style="font-style: italic;"><span style="font-style: italic;">nezinu kādēļ.
vai dēļ tā, ka nekas nenotiek vai tieši otrādi -
</span><br style="font-style: italic;"><span style="font-style: italic;">notiek pārāk daudz kas.</span><br><br>&nbsp;<img src="http://fc07.deviantart.net/fs31/f/2008/210/a/5/emotion_by_armandsg.jpg"><br>smells like morningurn:lj:klab.lv:atom1:mforshaa:143962010-01-30T18:26:002010-01-30T18:26:002010-01-30T16:28:37Z2010-01-30T16:28:37ZES VAKAR LIETOJU!<br />BIJU LIETOTĀJS!<br />LABU LIETU BAUDĪTĀJS!yesurn:lj:klab.lv:atom1:mforshaa:141232010-01-27T19:51:002010-01-27T19:51:002010-01-27T18:05:25Z2010-01-27T18:05:25Z"..es vēl joprojām ticu, ka mūzika spēj kontrolēt garastāvokli, noskaņojumu un atmosfēru!"<br />teica Monta un ar komandu, pa feino, nospēlēja volejbola spēles, kurās ieguva trešo vietu un<br />patīkamu, padarīta darba, sajūtu! <br /><br />fonā skanēja Labvēlīgā Tipa metāls! yoorīts tumsā tītsurn:lj:klab.lv:atom1:mforshaa:139282010-01-20T08:16:002010-01-20T08:16:002010-01-20T06:22:45Z2010-01-20T06:22:45ZDomas nav radušas rakstīt un pilnvērtīgi dzīvot&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;<wbr />&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;<wbr />&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <br>tik agrā rīta stundā, kurā visu ķermeni kontrolē<br>miegs...<br><br>Rīta kafija garšo pēc ūdens, bet nu...&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;<wbr />&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;<wbr />&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;<wbr />&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; <img src="http://unitedcolorz.deviantart.com/art/good-morning-120963670"><img src="http://crossfitdelawarevalley.typepad.com/.a/6a00d83560e58369e2010535e28079970b-800wi"><br>Līdz vakaram, gan jau, būs ieguvusi savu šodienas<br>garšu!<br><br>have a nice day!<br><br><br><img src="http://unitedcolorz.deviantart.com/art/good-morning-120963670"><br>teurn:lj:klab.lv:atom1:mforshaa:133722010-01-14T13:36:002010-01-14T13:36:002010-01-14T11:39:38Z2010-01-14T11:39:38Zšī vieta mūs nogalina, nedodot iespējas izglābties.<br />izmetot ārā tikai zilus sapņus, bet priekšā viņiem <br />pieliekot restes un nievājoši rēcoša klauna seju!<br /><br />priekā brīvība!!!bahsurn:lj:klab.lv:atom1:mforshaa:131112010-01-13T21:21:002010-01-13T21:21:002010-01-13T19:22:20Z2010-01-13T19:22:20ZLietas mēdz pazust acumirklī; vējš ar tām parotaļājas, un tās ir prom.<br />Viņas sidrabotās troses… pārāk cieši piesaista cilvēkiem un lietām, un,<br />kad tie ir prom, vai tad daļiņa mūsu pašu neaiziet kopā ar viņiem?<br /><br /> /Ričards Bahs/urn:lj:klab.lv:atom1:mforshaa:129452010-01-07T22:39:002010-01-07T22:39:002010-01-07T20:46:47Z2010-01-07T20:46:47ZVēl esmu tepat!!!<br />Iedvesma nav, jo viss prāts <br />ir atdots - pirmajam, lielajam un pārdrošajam<br />mērķim/sapnim[??]!<br /><br />Labu veiksmi man...mums!!!!Mauriņaurn:lj:klab.lv:atom1:mforshaa:124642009-12-27T16:50:002009-12-27T16:50:002009-12-27T14:50:55Z2009-12-27T14:50:55ZCilvēkā individualitāte rad viņa prieka iespējas un robežas. Jo primitīvāks cilvēks, jo mazāk viņam fantāzijas, jo niecīgāki viņa prieka avoti: jutekļu baud, labs ēdiens, netraucēts miers. Jo kulturālāks kāds, jo diferencētāki un bagātāki viņa prieki, bet arī - viņa ciešanas.mājāsurn:lj:klab.lv:atom1:mforshaa:122362009-12-27T15:51:002009-12-27T15:51:002009-12-27T13:57:11Z2009-12-27T13:57:11ZKlausos Coldplay.<br />Sajūtas tādas, it kā, būtu viss apstājies.<br />Pazudusi ikdienas steiga un beidzot būtu <br />izdevība atslabināties, un veldzēt savu prātu <br />miera tējā.<br /><br />..sapratu, ka vēl tā nevaru. <br />Ir vēl iespēja mainīt visu, <br />lai varētu dzīvot. Jā, tik tiešām<br />dzīvot, nevis apmierināties ar <br />nepabeigtības sajūtu un ar trokšņiem piepildītu<br />tukšumu.gluži jau nav melotsurn:lj:klab.lv:atom1:mforshaa:119032009-12-27T14:42:002009-12-27T14:42:002009-12-27T12:42:18Z2009-12-27T12:42:18Z<span style="font-style: italic;">&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp;&nbsp; Draugs nav laba grāmata, ko kurā katrā laikā arī nemazgātām rokām var noņemt no plaukta, lai bagātinātu vientuļu vakara stundu, izkliedētu garlaicību, atrastu sapratēju. Draudzība ir dvēseļu mijiedarbības skaistākais, vārīgākais, rūpīgi kopjamais zieds, kas, ja tam nepievērš pietiekami vērības, nonīkuļo un nokalst, vēl iekām pilnīgi uzziedējis. Ir vārdi, kas satur indi, un drausmi ir, ka izrunāto vārdu nevar paņemt atpakaļ. Kā indīga bulta tas reizēm aizķeras dvēselē un aizdzen to bojā. Bet ir arī vārdi, kuros apslēpts burvju spēks. No viena maza vārda nonīkusi dvēsele var atspirgt, atjaunoties, – sākt ziedēt visiem pavasara ziediem reizē.
Tu pacietīgi izturi arī tās drauga īpašības, kas, ja ir citiem, tevi pilda ar īgnumu. Draugs ir nevis labu īpašību katalogs, bet dzīvs cilvēks, kura negatīvās īpašības tu tikpat labi pazīsti kā pozitīvās, nesaslejoties pret tām.
Ja draugs no tevis aiziet tādēļ, ka tu žāvājoties muti neaizklāj ar roku, tad neskumsti par to. Kā ir malu mednieki, tā ir malu draugi, kas tver tikai tavas būtības ārējās malas. Ar tiem jauki pakavēties vienu otru stundu, bet dvēseli viņi nebagātina, ziemas vidū nespēj ienest pavasari, pusnaktī neaizdedzina gaismu.</span>urn:lj:klab.lv:atom1:mforshaa:117012009-12-25T14:35:002009-12-25T14:35:002009-12-25T12:36:58Z2009-12-25T12:36:58ZLaižu uz Vestienu.<br />Kalns un tādas štelles.<br /><br />Cenšos neko nefantazēt, savādāk būs aplauziens, kā<br />jau pēdējā laikā! <br /><br />TĀ TĀ !!!!urn:lj:klab.lv:atom1:mforshaa:114462009-12-24T13:35:002009-12-24T13:35:002009-12-24T11:40:02Z2009-12-24T11:40:02ZCilvēki tik ļoti pūlas, lai atstātu labu iespaidu uz citiem.<br />Jaunajām sejām. Mēdz pat izdabāt, izgudro jaunas normas un izskaistina uzskatus, <br />ka brīžiem aizmirst par visu pārējo.<br />Aizmirst par cilvēkim, kuri Tevi jau pazīst un kuriem Tu esi vajadzīgs, viņi ir vajadzīgi Tev.<br />Un tā vards, pa vārdam, Tu zaudē visu iegūto viņu acīs.<br />Tu mētājies no viena uz otru, no trešā uz ceturto.<br />Tev ir daudz, bet pilnīgi nevajadzīgs. Tev vairs nav nekā. <br />TU neesi nekas.<br /><br /><br /><br /><br />Tā notiek un man vienalga!!!urn:lj:klab.lv:atom1:mforshaa:111212009-12-24T11:29:002009-12-24T11:29:002009-12-24T09:32:29Z2009-12-24T09:32:29ZLai nāk, lai nāk, lai nāk.<br />Mēs izdzīvosim visu stundu pa stundai, brīdi pa brīdim.<br />Smiesimies un kājas zemē dursim, bēgsim prom un paliksim uz vietas.<br />Noskatīsimies, kā pazūd un kā jaunas elpas pienāk klāt.<br />Saplūdīs cigarešu dūmi - tik lēni un nenoteikti, mēs<br />cerēsim, ka tas būs mūžīgi, bet vējšs visu aiznes pa savam. <br />- tālu, savā gaidā, daudz ko pazudinot.<br /><br />MAN VIENALGA VISS!!!<br /><br /><br />PRIECĪGUS ZIEMASSVĒTKUS!!!