kad ir sācies beigu sākums un nav spēka cīnīties tam pretī un nemaz nezini vai to īsti vēlies .. vai gaidīt .. vai darīt to ko tu sen neesi darijis? kā diez darīt.. vai priecāties vai raudāt... vai vispār ir par ko raudāt ? vai tad tas ir tāds notikums par ko ir jāraud un jāgruzas.. itkā pa morāli tas dod labi.. bet cik ilgi.. ! un manuprāt tas ir tiaki laika un apstākļu jautājums..! domāju ka deguns nav jānokar un plinti krūmos nevajag mest.. vai tad karavīrs padodas pēc pirmās cīņas.. ir takš vēl priekšā citas cīņas un pasaules karš vēl..! vai tad tas ir tas dēļ kā mēs dzīvojam? es te tik viegli runāju, un zinu ka nemaz tik viegli tas nav.. bet no teorētiskā viedokļa vai tad tā nav? dzīve mūs izmācīs un saliks visu vietās..! lai pasaulē top gaisma..!