braucu mirkiņā uz darbu.. ! kāpēc man ik pa laikam uznāk tāds kā iekšējais gruzons par kuru es domāju tikai tad kad esmu viens... īstenībā man iekšā tas vislaik ir .. bet ir brīži kad es pa to nedomāju un tad ir labi kāpēc man tagad par to jādomā? kāpēc cilvēkiem ir jākrīt uz nerviem un jātēlo k-kādu muļķi, ka neapzinās neko.. bet kad par to runā tad tēlo super gudro un saprotošo - riebjas tas...! grūts lēmums man priekšā, k-gan atbildi jau zinu... bet jācenšas sevi pārliecināt par pretējo.. bet īsti nezinu kā pēc tak dzīvošu.. itkā jau tagad ir labi ... bet nēe... iekšēji nejūtos labi.. hm pag jāpadomā.. njāa tāa ir.. ai man vienalga... po kā būs tā būs..! bet jebkurā viss kas notiek notiek uz labu.. un to nevar apstrīdēt..! besī šodien akal nebiju uz skolu, es vispār tik reti eju uz skolu ka ārprāc.. nu velos.. tikai uz kontroldarbiem cenšos iet.. tas jau ir sūlbi..! bet neiznu ka lai saņemas.. ja tik daudz brīvā laika.. gribas to izmantot.. bet kad sāc to izmantot tad pārizmanto..! labi pietiks murmināt gan jau būs labi - mirt jau nemiršu.. tikai laikam miljonārs nebūšu..! veiksmi visiem..
|