Dievs mums dod katram kādu stipro pusi un vājo pusi.. un ir unikālā puse kura nemāk ravēt ( jociņš spociņs ), bet kā ir patiesībā..? mēs izdaiļojam savu Dieva devumu vai daram to kas leikas krutāk.. bet tīri jau tu esi jau piedzimis tāds ka tev liekas krutāk zīmēt nevis rakstīt? un universālie ? - manuprāt tādi nav - viņi tādi izaug..! ai nesapratu..

vienkārši mazliet padomāju par to: kas es gribu kļūt! itkā padodas exzaktie priekšmeti ... bet tik pat kruta man liekas arī māksla, bet nēsmu tur spēcīgs...! tad ko es vēlos?