vismaz,tas ļoti labi atbilstu manam pašreizējajam pasaules redzējumam.
katrā ziņā, es diezgan ļoti šaubos par to vai noslēgtais līgums ar likteni, par mierīgu dzīvošanos un vieglu laimes sajūtas devu ik rītu, vēl jo projām ir derīgs. laimes devu ta varētu visur kur atrast, kā jau kārtīgs narkomāns, pie tā arī varu piestrādāt, bet tā mierīgā dzīvošanās gan mazliet vairāk būtu atkarīga no viņa. paldies, par nepareiziem datumiem kalendāros, neejošiem autobusiem, iesnām un temepratūru, un kopīgi saliktā varianta sekām! [tik milzīgs paldies,ka patiesībā, līgums man ir pie vienas vietas, es tev vienkārši gribu sadot pa seju,liktenīt!]
visu vēl vairāk pastiprina tas,ka lielāko daļu no apkārtesošajiem es uzskatu par naiviem muļķiem, kā arī nespējīgiem kontrolēt savas iegribas un vēlmes.. nezinu vai tādēļ,ka man ir iedomīgs skaties, vai varbūr es tiešām esmu kuce, bet pēdējā laikā radās ļoti precīzi un kārtīgi izlasīts cilvēku kopums ar kuriem vēlējos kontaktēties. [ak, skūpstiet jel zemi un dziediet man slavas himnas, ja es ar jums sarunājos!] tad nu šobrīd redzu,ka tie paši ir pamatīgi jāapsijā [un skaities lūgšanas kaut jūs nebūtu izslēgti no saraksta] jo daži tiešām paliek arvien debīlāki un zaudē veselo saprātu. varbūt dzīvot uz vientuļas salas nav nemaz tik slikti? vismaz nav jāšausta sevi ar jautājumiem par citu cilvēku dzīvi un idiotimiem.
p.s. kas pie velna dīda meitenes, tiekot pie pirmā čaļa aizmirst normālu domāšanu, pasauli apkārt un vispār to,ka dzīve nesastāv no viena vienīga skruļmataiņa izstīdzējuša puišeļa?