noskatījos `A Walk To Remember` pēc ļoti ilgiem laikiem. atcerējos tik daudz ko aizmirstu, un tādas sajūtas arī laikam nekad nebūs kā bija pirms gadiem četriem vai pieciem. pirmā mīlestība.[hahaha] un vispār, pirmie piedzīvojumi, pirmie trakumi, pirmās draudzības asaras [nu.nosaciti]. pie tam. vispār,bija jauki! gribas aizrakstit mūsu pieciniekam.toreiz pie filmas dziesmām salasījušās psiholoģiskus rakstus glābam draudzību ar lācīša metodi,kas nostrādāja, bet laiks mūs izmainīja pārāk ļoti, un nu patiešām pavisam katra ejam savu ceļu,lai ari krustām šķērsām satiekamies. pie tam, vēl tas man atgādināja par kādas personas esamību.esam pazīstami jau nez cik gadus, un arī ar viņu dziesmas no filmas pārāk ļoti asociējas. [un toreizējās mazā bērna sakritību prieka asaras, kad es ātri tīrīju mājās un skrēju un smaidīju un jā.] un ar viņu,ari jau sen ejam dažādus ceļus, bet mūsu ceļi krustojas biežāk un nopietnāk! tā bija astotā klase? pirmais septembris. [es nekad neiedomājos,ka tev būtu vieta šādā ierakstā.nekad.] un mans un sabīnes jociņš. ar to viss sākās. tik smiekīgi visu atcerēties. |