es šodien parakstīju dokumentus. tas nozīmē,ka vēlākais kāda 3. septembrī Latvijā manis vairs nebūs, un par mājām es mēģināsu saukt Beļģiju. es nezinu no kura gala sākt visu apsvērt. reizēm man liekas,ka es rīkošos pavisam nepareizi. tāpat arī es vēl jo projām nesaprotu kas notiek. man ir bail,ka vienu brīdi pārplīsīs ziepju burbulis un būs traks pukš. vakar un šodien es dzirdēju tik daudz ko pazīstamu. visvairāk man patika dzirdēt viņu balsis un ticēt,ka viņi te ir.tikpat ļoti man patika ģitāra, un tas kā atkal skanēja tik sen neizskanējušas dziesmas. man patīk tā bohēmiskā smarža kas atkal virmo Liepājā, un kura atkal skar manu pasauli.
|