zeme bez gaisa arī nebūtu zeme, ja vien Dievs spētu radīt kādu brīnumainu feju! laiku pa laikam arī tu raksti dzeju, bet velns viņu zin vai kāds izlasa to.aiz garlaicības uzreiz nāk nogurums un kā kluss noslēpums atver tev smaidu. tu priecājies dejo tāpat kā tie visi, bet atceries mīļa tu neesi visi. tu esi man un es vēl emsu tev, nakts vidū apskauju tevi uz ielas! tu priecājies dot klusumā. tu izvairies kliegt aizvējā. [atgādina Bostonas ielas.un to cik traki tas viss bija.sajūtas.] atkal jau! tās tauriņu sajūtas. šovakar tā ir vairāk.kā bija visu laiku! nupat.liels apjukums!
|