what`s · the · worst · that · i · can · say?

šodien nopirku sev sauli,kura īsti nestrādā.
pirms dažām dienām atsēju spārnus mazajam princim.un palaidu prom kopā ar dzīves skaistākajiem brīžiem, ietērptiem melnajos kraukļa matos ar šizofrēnisma zilajiem pieskārieniem! jāmācās dzīvot bez.
pirms tam iepazinu dzīvi,kura ir lodes formā un ietīta sarkanās, baltās lina dz[c]īparās.
man izdevās nemanot atvērt logu kādā pārāk pieblīvētā gaisā.
iepazinu dīvainu personību - sevi.
un nokļuvu rudā sapnī.
šobrīd aptamborēju visu zaļos cimdos.lai pavasarī neapplaucētu rokas.

puķes ir vārgas.viņas ir naivas. viņas aizsargājas,kā prot. viņām šķiet, ka ar ērkšķiem viņas ir briesmīgas.

mēs pazīstam to ko pieradinām.
ja esi ļāvis sevi pieradināt, var gadīties,ka būs mazliet jāraud.
tev vienmēr jā'būt atbildīgam par tiem,ko esi pieradinājis.
bet ja tu mani pieradināsi, mēs būsim viens otram vajadzīgi.

cilvēki audzē piectūkstoš rožu vienā pašā dārzā.. un neatrod to, ko meklē.. un tomēr to, ko viņi meklē, var atrast vienā pašā rozē vai ūdens lāsē... cilvēkiem trūkst iztēles. viņi atkārto, ko viņiem saka..

pieaugušie.tādi nu reiz viņi ir. bet nevajag uz viņiem dusmoties. bērniem jābūt ļoti iecietīgiem pret pieaugušajiem.

ja mīli puķi, kas atrodas tikai uz vienas no miljoniem zvaigžņu, tad pieteik palūkoties zvaigžņotajās debesīs, lai būtu laimīgs.

[asara.]