mazliet par daudz, bet tanī pašā laikā daudz par maz..nevēlōs ķerties pie galējajiem smadzeņu izstrādātajiem plāniem [tik kādiem?!] ja nu tōmēr? ziniet? kkā tōmēr pietrūkst! bet es tik ļōōti jūtu pārmaiņas un zinu ka man var būt viss kō vēlōs sasniegt dzīvē. kaut vai šajā brīdī. tik kapēc nav? varbūt es nevēlōs? pēdējais laiks iemācīties saprast sevi ne tikai ļaut tō darīt citiem!
|