es gribu kā bērns vēl just
Kāds klusi pieklauvē
Pie durvīm, kas ciet.
Laiks ir apstājies,
Kaut pulkstenis iet.
Kādēļ jādomā par to,
Kas ir lieks.
Mums jātic brīnumam,
Jo mirklis ir prieks.
Pie durvīm, kas ciet.
Laiks ir apstājies,
Kaut pulkstenis iet.
Kādēļ jādomā par to,
Kas ir lieks.
Mums jātic brīnumam,
Jo mirklis ir prieks.
Kā putns, kas satrūkstas
Un augstu gaisā skrej...
Bet es lūdzu, projām neaizej!
Es gribu kā bērns vēl just,
Priecāties un nekad nepiekust.
Ir zeme visskaistākā,
Ai, bērnībā, kur paliek tā?
Vai tagad redzat jūs,
Ka patiess ir viss?
Zirgs dzīvo verandā
Un māmiņa ir eņģelis.
Cik tas ir labi,
Ka tā noticis.
Jo daudzus draugus,
Tu esi ieguvis.
sajūt: |
smaidiigs |