dziive ir kaa zebra....aiz katras melnaas striipas naak balta un aiz katras baltaas nak melnaa..kad esi melnajaa tad viss baltais pazuud..nav ne baltu makonju, ne baltaas domas ne balto lapu..paliek tikai melnais..melnie burti kuri ir iegraveti lai tos vareetu izlsiit...lai tos vareetu sjaust, jo balaas lapas vairs nav..ir tikia mazinja gaisminja...svecites liesminja....taa stav zem koka un letus un vejsh ir stiprs....shii mazaa gaisminja atgaadina par balto un labo kas naax aiz shii melnaa un ljaunaa....
parak stiprs vejsh....viea lietus laase....gaam ejosh cilveka staavs...un viss...sveciites liesminja pazuud......maz aaceriibas gaisminja nodziest.....un tam bij vajadziigs tiaki viens mirklis, lai tu aizmirstu ka aiz melnaa nax baltais un ka aiz ljaunaa naax labais.....atgaadinaajuma sveciite ir nodzisusi....
piemisrtaas ka bus kuat kas labs, piemirstaas ka nbus ta kaa tagad...nav vairs svecite sliesminjas uz kuru tiekties.kaut vai ta ir lituu...bet vinja vairs nav...tu pastaajies un viars nej uz priekshu tu aizmirsti ka vai iet uz priekshu....tu vienkarshi iegrimsti tumsaa......
sajūt: |
nodzisusii sveciite |
skanja: |
lietus laases aiz loga kas nodzeesa liesminju.... |