Ilgona tik ļoti ilgojās
ka ar savām ilgām
aizbiedēja no sevis
visus dzejoļus
jāiztiek ar savām
pasakām
Solveigai uzmanības deficīts
traukus mazgā epizodiski
viss ir pārāk prozaiski
un Pērs Gints vēl ne reizi
nav redzēts
Ingeborgai no smiekliem
rīklē gandrīz iesprūda vīnoga
gadījums beidzās laimīgi
tagad ķersies pie riekstiem
Irvita uzraksta
ivritā
dzejoli
atcerēdamās
kā iepriekšejā dzīvē
pa Jeruzalemi
klejoja
Ivita piesita
pie koka
3x
grib dzīvē iztikt
bez visa slikta
iesēdās auto
Inga
un pameta Rīgu
devās tumsā
kaut kur pavisam
prom
attapās Porto
viņa ir savdabīga
vētra uzplēš
Initas rētas
viņa pārsien
ar marli
un aiziet uz balli
Helmārs gribētu tā
kā Elmārs
neizdodas
nav naudas un stingras gribas
dzērumā kritis
un atkal salauzis ribas
guļ mājās viens pats
viņa labākais draugs
ir radioaparāts
omāri garneles vēži
mīdijas
glaunas lēdijas
Elmāra svētku kārumi
pieczvaigžņu viesnīcās
vienās izpriecās
pelēkā ikdiena
uz viņu
neattiecas
viņš paņēma megafonu
nostājās Siguldas šosejas vidū
un kliedza cik jaudas:
"Meeeeeggggiiiijaaaaaa!!!!!"
tā vairākas reizes
līdz sašļuka čukstot:
Megija..
ja Gija būtu Agija
tad tagad būtu marts
Vilhelms Purvītis
staigātu gar logu
kāds turētu viņas roku
jo būtu kā dziesmā
kad pūpoli zied
kaut kur Zolitūdē
blokmājas 5. stāvā
cūkas cepeti
Dainuvīte šmorē
pēc tam sēdēs un ēdīs
viena pati
Larisa Ziemassvētku dienā
izgājusi laukā svētku tērpā
mirdzošā
un vējā kaisa visas vēstules
ko tev daudzus gadus rakstījusi
un nenosūtījusi
pat cigarete
izgaismo tumsu
Stella ir
Bētlemes zvaigzne
viņa pelnutraukā
Ādams
svinēdams
secina
ka negrib dzīvot
vēl 500 gadus
šī nav tā vieta
kur palikt tik ilgi
bet vēl kādu laiku
labprāt
ekrānos šodien
kā svētbildē
neskaties
egles zaram
pieskaries
mūžīgi zaļais
ir dzīvība
sarkani mirdzošās
bumbiņas
asins lāses
it viss ir no Dieva
arī Ieva
Balvu par sasniegumiem
valsts labā
apbalvos Balvu
kultūras namā
pie eglītes dancos
krāsainos halātos
ļaudis
kliņģeri pasniegs
un rumu no piņģerota
jo laba nevajag daudz
Viktorijas teritorijā
drīkst ienākt tikai
ar caurlaidi
jābūt redzamai
fotogrāfijai
ko atpazīst sistēma
tas vēl no karalienes
laikiem
galmā netiek
ar glaimiem
Daniela grib būt mājās
pie sava spaniela
kas skatās glāžainām acīm
no prieka laiza tai seju
sola uzticību līdz kapa malai
un tālāk
pavisam tālu no mājām