Un tā... beidzot iestāsies siltākas dienas. Tad jau arī pie dabas krūts ar skubu gribēsies doties. Liekās drēbes nost, sauļojam vēderu un muguru. Un dodamies tuvāk pie ūdeņiem. Prom no pieputekļotiem ofisiem un piesmakušajām kantora telpām.
Tā nu nu reiz, kad esam laukos pie vecvecākiem aizbraukuši kādās brīvdienās. Tad nu gribas justies brīvi, gribas izskriet pļavā – prom no priekšnieku/vecāku un uzbāzīgo draugu acīm. PELDĒTIES! MMM... kādas izjūtas. Līdz zināmam brīdim.
Šodien ir kādi pāris pamācoši video – ka ļauj saprast: ar Dabu jācenšas draudzēties un pret brīdinājumiem nepieciešams attiekties ar pietāti.
http://www.youtube.com/watch?v=Iyf2C0_S
Nu lūk, kas notiek – ja negaisa laikā domājam vien romantiskas domas, un rupji pārkāpjam dažus uzvedības noteikumus. Konkrētajā reizē čalis – 1) zem pērkona mākoņiem skrienot uz pančku: pa ceļam "savāc" statiskās elektrības lādiņu, 2) kā arī atrodas mineralizēta ūdens (kas ir labs elektrības vadītājs) vidū, 3) bez tam pats plašā laukā ir augstākais punkts un reizē labs zibeņu novedējs. Kad vismaz šie trīs "noteikumi" tiek rupji pārkāpti, tad seko zibens spēriens pa pakausi...
==================
Saprotams, kādiem večiem (vēl jo vairāk, kad pēc "pārtijas" ir pāris lieka alus krūzes saturs aiz ribām) gribēsies pamēģināt ko ekstrēmu. Nepietika ar to, kad pakāpelējām ziemas laikā pa aizsalstošā Rīgas līča ledus krāvumiem, reizēm dancojot pa nerviem glābšanas dienesta darbiniekiem.
Šoreiz būs tā "gaišā doma" nopeldēties jūrā negaisa laikā. Pavisam ekstremāls pasākums, kas arīdzan var beigties pavisam neprognozējami. Labāk lai "runā" pats video...
http://www.youtube.com/watch?v=9VkWxoQq
Vasara ir jauks un vairumā gadījumos jau labu laiku gaidīts gadalaiks. Bet: vasarai jāgatavojas – un jāņem vērā arī mājieni no dabas. Vai ne?
Vairāk par uzvedības maņām negaisa laikā varam lasīt: http://klab.lv/users/meteo_lv/7709.h