---
3.9.06.
Rudzu kvalitāte šogad ir ļoti augsta, noslēdzoties labības kulšanas laikam, secinājuši biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas priekšsēdētājs Indulis Jansons skaidroja, ka, "tāpat kā citu graudaugu, arī rudzu kulšana šogad bija apdraudēta nelabvēlīgo dabas apstākļu dēļ". "Sals un sausums nav ļāvis gūt lielas ražas. Vairumā saimniecību no hektāra nokults tonnu, pusotru mazāk, nekā plānots. Taču ar kvalitāti varam lepoties."
"Šā gada kvalitātes rādītāji ir mūsu zemnieku darba mīlestības un mērķtiecīgās saimniekošanas, ne valsts graudkopības politikas nopelns," piebilda Jansons.
Jau ziņots, ka Latvijas rudzu kvalitāti cenšas noskaidrot arī konkursā "Zelta tonna", kuram vēl joprojām līdz 8.septembrim tiek gaidīti pieteikumi no zemniekiem visā Latvijā.
Kopumā konkursam jau ir pieteiktas 14 300 tonnas rudzu no 104 zemniekiem no Valmieras, Valkas, Ogres, Daugavpils, Talsu, Gulbenes, Ventspils, Liepājas un Jelgavas rajoniem.
Pirmā Latvijas rudzu audzētāju konkursa galvenā balva - konkursa atbalstītājs "Sobieski" iepirks vienu tonnu graudu par 100 tonnu cenu.
Konkursu rīko ZSA un "Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija".
---
12.8.06.
Īpaši karstais laiks jūlijā būtiski pazeminājis šā gada kultūraugu ražas rādītājus Eiropas Savienībā (ES), liecina atjauninātā Eiropas Komisijas (EK) analīze, izmantojot ražas prognozēšanas sistēmu, informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.
Salīdzinot ar iepriekšējo analīzi jūnija beigās, Eiropas kultūraugu uzraudzības sistēma liecina, ka raža samazināsies vēl vairāk.
Salīdzinot ar 2005.gadu, galvenokārt skartas šādas kultūras: kvieši - par 4% mazāk, ziemas mieži - par 2% mazāk, graudu kukurūza - par 5,1% mazāk, kartupeļi - par 4,3% mazāk un cukurbietes - par 3% mazāk. Paredzams, ka kopējā graudaugu raža būs par aptuveni deviņiem miljoniem tonnu jeb par 3,6% mazāka, salīdzinot pat ar 2005.gada pazeminātajiem ražas rādītājiem.
Pēc ražošanas visvairāk skartās valstis ir Vācija, Polija, Lielbritānija, Francija un Itālija. Salīdzinot ar 2003.gada sausumu, ražas mazināšanās skārusi lielāku ģeogrāfisko platību, tomēr kopējie ražošanas zaudējumi nav tik dramatiski.
Prognozē, kuru šodien publicē EK, sniegtas aplēses par galvenajām augu kultūrām ES, salīdzinot ar pagājušā gada ražošanu un vidējo ražu pēdējo piecu gadu laikā. Tajā noteikti sausuma un karstuma visvairāk skartie apgabali, situācija salīdzināta ar ārkārtējiem laika apstākļiem iepriekšējos gados.
Jūlijā bija sausums un ilgi karstuma periodi. Sausums un lielais karstums kontinentā virzījās uz ziemeļiem, īpaši nodarot ļaunumu ziemas kultūrām vārīgajos attīstības posmos. Gan Eiropas dienvidos, gan ziemeļos cieta pavasara un vasaras kultūras pilnā veģetatīvajā un ziedēšanas fāzē. Tas viss ietekmēja ūdenstilpes, galvenokārt samazināja apūdeņošanas resursus graudu kukurūzai, cukurbietēm un kartupeļiem.
Sausie laika apstākļi maijā, kas vēl vairāk pasliktinājās jūnijā un jūlijā, ietekmēja arī lopbarības platības - ganības un zālaugu platības - un zaļbarības un lopbarības kukurūzas ražu lielākajā Eiropas daļā.
Lai gan atsevišķi rajoni skarti smagi, kopējā situācija nav tik slikta kā 2003.gadā, atzīst EK
---
26.7.06.
Lauksaimnieki masveidā vēršas rajonu lauksaimnieku apvienībā ar lūgumu valdībai rast iespēju kompensēt sausuma un karstuma radītos zaudējumus. Lauksaimnieki ir gatavi vākt parakstus un sniegt Zemkopības ministrijai savas sūdzības.
Lielais karstums un sausums, kas Latvijā ilga gandrīz veselu mēnesi ir lauksaimniekiem radījis ievērojumus zaudējumus, , informēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sabiedrisko attiecību speciālists Rihards Altenbergs. Lai gan atsevišķos rajonos ir lijis, tomēr daudzviet tas nav bijis pietiekami.
Apkopojot informāciju par radītajiem zaudējumiem no rajonu lauksaimnieku apvienībām redzams, ka ražas zaudējumi atsevišķiem rajoniem, kur lietus nav bijis, vai ir bijis ļoti minimāli, ir pat līdz 50% no kopējās ražas, protams, precīzus datus būs iespējams apkopot tikai pēc tās novākšanas.
Galvenokārt visvairāk cietuši jauniesētie zālāji, ziemāji, vasarāji, kā arī dārzeņu platības. Lopkopji nespēj savākt ziemas sezonai nepieciešamo siena daudzumu, kā arī ir izdegušas pļavas un nav kur ganīt lopus. Ziemai domātais siens tiek izbarots jau pašlaik. Atsevišķi lopkopji jau sākuši lopu likvidēšanu, jo nespēj tos apgādāt ar nepieciešamo barības daudzumu ziemai. Graudaugi ir izdeguši – graudi ir sīki, nekvalitatīvi, arī dārzeņu platības (kartupeļi, gurķi, bietes, u.c.) ir izkaltušas, jo daudzi lauksaimnieki nespēj nodrošināt laistīšanas sistēmas, arī ūdens daudzums ir nepietiekams.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome ir saņēmusi iesniegumu no Gulbenes lauksaimnieku savienības, kurā Vidzemes lauksaimnieki lūdz rast iespēju kompensēt zaudējumus, jo ienākumi nav pietiekami, lai segtu degvielas izmaksas.
-------------------
===> Vēl vairāk tekstus dabūsiet, ja meklēsiet vairāk par to lielo sausumu aizvadītajā vasarā .