Vējš, kas savienots ar -10-15-20 grādu aukstumu, ir pavisam nepatīkams. Palielinās iespēja apsaldējumiem, ādas sprēgāšanai, "deguna" un daudz nopietnākām slimībām. Visumā jāsaka, mēs uz savas ādas baudām tīro fiziku. Pastāstu vairāk. 7. klases fiziskas stundās, kad skolotāja mums stāstīja (stāsta) par dažādu vielu dažādiem agregātstāvokļiem, tac cita starpā kādreiz tiek rādīts arī eksperiments.
Jā, skolotāja stāstīja – gaisa plūsma veicina iztvaikošanu. Bet iztvaikošana savukārt rada enerģijas zudumu/ patēriņu. Kāds, kurš vērīgi sekoja arī eksperimentam – tad redzēja termometru, kas iegremdēts ūdenī un apvējots ar parasto sadzīves gaisa ventilatoru. Un pēc kādas pusstundas skolotājs vēlreiz pievērsa uzmanību tam, kad šis termometrs ir par pāris grādiem atdzisis salīdzinot ar otru termometru otrā glāzē, kas nebija apvējots...
Šī "fizika" uz mums iedarbojas tādi – ka paši apvējojamies, un paātrinātā gaisa plūsma (vējš) no mums prom aiznes mūsu pašu mitrumu. Virsējā āda gan atdziest (iztvaikošana rada atdzišanu), gan mūsu iekšējam mitrumam "liek" virzīties uz ādas virsējiem slāņiem, kur tas nākamais vējš mums to atkal atņem, utt. Finālā tas rezultējas visā mūsu diskomfortā. Papildus diskomfortu rada arī "paša" gaisa palielinātais mitrums cikloniem tuvojoties, tāda kā auksta ledus pirts mūs pārņem.
Šo visu garu rakstu – ka jāsargājas arī no vējiem. Reizēm no tādiem, kas siltajos gadalaikos ir glāsmaini un veldzējoši. Taču: kas vienā gadalaikā nes atvieglinājumu, citā reizē – ir tāds ledains un dvēseli izvelkošs.