(sekas un to novērtējums)
Lapa slēgta 24.4.10.; 17:29. /ps.1.5.10.
-------------------------
Ziņas un jaunumi (jaunākais augstāk, senākais zemāk)
PS (ielikts 1.5.10.; 10:15) Plūdu vietas - pirms un pēc (delfi.lv fotogalerija)
-> http://www.delfi.lv/news/national/witne
PS (ielikts 30.4.10.; 15:04) Valmieras pašvaldība par plūdu likvidēšanas darbiem samaksās> ls3000
-> http://www.delfi.lv/news/national/novad
--
* (ielikts 21.4.10.; 18:23) Līvānos palu ūdeņi noplakuši...
-> http://www.delfi.lv/news/national/novad
* (ielikts 19.4.10.; 9:21) Informācija par 2010. gada pavasara palu maksimālajiem ūdeņiem...
/meteo.lv/pilns teksts/
-> http://www.meteo.lv/public/30796.ht
Pēc aukstās un sniegiem bagātās ziemas pavasaris iestājās ļoti strauji. Sniega kušana un ūdens līmeņu celšanās šogad sākās marta otrās dekādes beigās. Ledus iešana notika marta trešajā dekādē, savukārt augstākie palu ūdens līmeņi Latvijas upēs tika sasniegti laikā no 22. marta līdz 10. aprīlim.
Kurzemes upēs palu maksimālie līmeņi pārsvarā tika reģistrēti laikā no 22. līdz 29. martam, bet Irbē – 4. aprīlī. Ventā pie Kuldīgas līmenis īslaicīgi pārsniedza ilggadīgi vidējo palu maksimumu par 1,3 m.
Šī gada augstāko līmeņu varbūtība Ventas lejtecē, kur novēroti plašākie ar ledus sastrēgumiem saistītie applūdumi, ir 18-20% , kas vidēji atkārtojas vienu reizi 5-6 gados. Tikai par 1 cm zemāks līmenis reģistrēts 1994. gadā, bet nedaudz augstāks līmenis kā šogad pēdējo reizi bija pirms 28. gadiem - 1982. gada martā. Novērojumu perioda augstākais līmenis 1946.gadā bija par 2 metriem augstāks nekā šogad.
Bārtā pie Dūkupjiem augstākais līmenis (ar 28% pārsniegšanas varbūtību) pārsniedza vidējo palu maksimālo līmeni tikai par 36 cm, un bija par 1,85 m zemāks nekā ilggadīgi augstākais ūdens līmenis 1977. gada 11. novembrī. Iepriekšējais augstākais palu līmenis novērots 1994. gada martā.
Irbē, Rojā un Abavā šī gada applūšanas varbūtība attiecīgi 9, 10 un 11%. Irbē un Rojā pēdējo reizi augstāks līmenis novērots 1989.gadā, bavā 1994. gadā.
Interesanti, ka Užavā, Rīvā un Durbē pēdējo reizi augstāki ūdens līmeņi nekā šogad bija pavisam nesen - 2008. gada rudenī.
Zemgales upēs desmit Lielupes baseina novērojumu stacijās augstākie palu līmeņi reģistrēti laikā no 22. līdz 30. martam, vienīgi Misā pie Lielveisiem – 6. aprīlī.
Lielupes augštecē posmā Mežotne – Staļģene un arī pie Slokas šī gada augstāko līmeņu varbūtība bija 25-30%, tātad vidējais atkārtošanās periods ir vienu reizi 3-4 gados. Palu maksimums pārsniedza ilggadīgi vidējo palu maksimālo līmeni attiecīgi par 0,5 un 0,65 m. Pie Mežotnes līmenis šogad bija par 2 m zemāks nekā augstākais līmenis 1946. gada martā. Savukārt pie Staļģenes, kur krasā upes krituma samazināšanās, ļoti bieži izraisa ledus sastrēgumus, līmenis 2010. gadā bija par 0,85 m zemāks par ilggadējo maksimumu 1914. gada februārī. Pie Mežotnes pēdējo reizi augstāks līmenis nekā šogad novērots 2007. gada martā, pie Staļģenes – 1996. gada aprīlī.
Lielupē pie Kalnciema un Jelgavas, Mūsā pie Bauskas applūšanas varbūtība bija 5,5%, 6% un 7% vai vidēji vienu reizi 17, 18 un 14 gados. Ilggadīgi vidējais palu maksimums tika pārsniegts attiecīgi par 1,06 m, 0,84 m un 0,93 m. Jelgavā un Kalnciemā līdz šim augstākais līmenis novērots 1951. gada aprīlī. Bauskā, Jelgavā un Kalnciemā pēdējo reizi augstāks līmenis nekā 2010. gadā bija 1979. gada aprīlī.
Latgales upēs Ošā, Rēzeknē, Dubnā, Aiviekstes lejtecē un Pļaviņu ūdenskrātuvē posmā no Zeļķiem līdz Pļaviņām palu maksimālie līmeņi novēroti laikā no 24. līdz 30. martam. Savukārt Daugavā no augšteces līdz Jēkabpilij augstākie palu līmeņi sasniegti 8.-11. aprīlī, kad upe jau bija brīva no ledus. Posmā no Krāslavas līdz Jēkabpilij augstāko līmeņu varbūtība bija 15-19%, kas vidēji atkārtojas vienu reizi 5-7 gados.
Palu maksimums pārsniedza ilggadīgi vidējo palu maksimālo līmeni Piedrujā par 2,4 m, Krāslavā par 1,9 m, Daugavpilī par 1,1 m, Jersikā par 1,5 m un Jēkabpilī par 0,5 m. Tomēr vēsturiskie dati liecina, ka šajā Daugavas posmā ir pieredzēti daudz plašāki un bīstamāki plūdi, kad līmeņi bija par 2,0-3,5 m augstāki nekā šogad.
Krāslavā novērojumu periodā augstākais līmenis sasniegts 1931. gada aprīļa beigās, Daugavpilī 1937. gada martā, Jersikā 1956. gada aprīļa beigās un Jēkabpilī 1981. gada marta beigās. Pēdējo reizi augstāks līmenis nekā 2010.gadā Krāslavā novērots 1956. gada aprīlī, Daugavpilī 1963. gada aprīlī, Jersikā 1981. gada martā, Jēkabpilī – 2007. gada martā.
Dabas spēku varenība šogad visspilgtāk izpaudās Daugavā lejpus Jēkabpils. Bīstamākā situācija radās Pļaviņu ūdenskrātuves augšdaļā, jo Aiviekstes grīvas rajonā un pie Pļaviņām izveidojās ledus sastrēgumi un ļoti strauji paaugstināja ūdens līmeni. Lielajām ledus masām kopā ar ūdens vilni ienākot ūdenskrātuvē, laikā no 27. marta vakara līdz 30. marta naktij līmenis pie Pļaviņām cēlās par 6 metriem.
Applūšanas varbūtība Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Zeļķu tilta bija 4% vai vidēji vienu reizi 25 gados. Novērojumu periodā kopš 1967. gada augstāks līmenis pie Zeļķiem novērots tikai 3 reizes: 1981., 1983. un 1988. gados. Šogad līmenis bija par 1,11 m zemāks nekā 1983. gadā.
Savukārt pie Pļaviņām 2010. gada augstākais līmenis bija tikai par 33 cm zemāks nekā 1979. gadā reģistrētais novērojumu perioda rekords. Tā varbūtība 2% , vidējais atkārtošanās periods 50 gadi.
Lielais Pļaviņu ledus sastrēgums nosprostoja arī Aiviekstes grīvu. Aiviekstes HES novērojumu stacijā, kas atrodas lejpus Aiviekstes hidroelektrostacijas šogad reģistrēts augstākais ūdens līmenis novērojumu periodā kopš 1967. gada. Līdz šim augstākais 1979. gada līmenis tika pārsniegts par 29 cm un tas bija par 1,6 m augstāks nekā vidējais palu maksimālais līmenis. 2010. gada maksimālā līmeņa vidējais atkārtošanās periods ir 100 gadi.
Aiviekstes augštecē līmeņu celšanās turpinājās līdz 9. aprīlim. Lubānā 2010. gada palu augstākais līmenis (ar 6% varbūtību) pārsniedza vidējo palu maksimumu tikai par 42 cm, un bija par 70 cm zemāks nekā pēdējo reizi (1956.gada maijā) novērotais līmenis.
Vairākās Latgales mazajās upēs reģistrēti palu līmeņi ar lielu atkārtošanās periodu. Pasienē, Ošā un Rēzeknē applūšanas varbūtība bija 2%, 3% un 7% vai vidēji vienu reizi 50, 33 un 14 gados. Pēdējo reizi augstāki līmeņi nekā šogad Pasienē un Ošā novēroti 1978. gadā, Rēzeknē – 1979. gadā.
Vidzemes upēs palu maksimālie līmeņi novēroti laikā no 30. marta līdz 9. aprīlim. Lielākie ledus sastrēgumi veidojās Ogres un Salacas lejtecēs. Ogres lejtecē un Lielajā Juglā applūšanas varbūtība bija 2% un 7% vai vidēji vienu reizi 50 un 14 gados. Ogres pilsētā iepriekšējais augstākais līmenis novērots 2007. gadā, Lielajā Juglā pie Zaķiem un Ogrē pie Lielpēčiem un Amatā pie Melturiem - 1994. gadā.
Palu maksimālie līmeņi ar 3% varbūtību un vidējo atkārtošanās periodu reizi 33 gados novēroti Tirzā pie Lejasciema un Salacā pie Lagastes. Pēdējo reizi augstāks līmenis nekā šogad Lejasciemā novērots 1962. gada augustā, Lagastē – 1979. gadā.
Gaujas palienes šogad visplašāk applūda pie Valmieras un Carnikavas. Applūšanas varbūtība Valmierā bija 5%, Carnikavā 13%, kas nozīmē, ka šādi plūdi Valmierā vidēji var atkārtoties vienu reizi 20 gados, Carnikavā 8 gados. Gaujā pie Valmieras un Siguldas maksimālais līmenis novērojumu periodā reģistrēts 1956. gada maijā un tas ir arī iepriekšējais augstākais līmenis pirms 2010. gada. Carnikavā novērojumu perioda augstākais līmenis sasniegts 1990.gada janvārī. Pēdējo reizi augstāks līmenis nekā šogad Carnikavā novērots 2007. gada janvārī
--
* (ielikts 13.4.2010.; 12:21) Plūdi Jelgavai nodarījuši 62 000 latu zaudējumus...
-> http://www.delfi.lv/news/national/novad
* (ielikts 12.4.2010.; 11:36) Ūdens līmenis krītas...
-> http://www.delfi.lv/news/national/novad
* (ielikts 12.4.2010.; 11:33) Sāk pazemināties ūdens līmenis kritiskās vietās...
-> http://www.delfi.lv/news/national/polit
-------------------------
KOPSAVILKUMS: zaudējumi Latvijā tiek aprēķināti, bet nav publicēti. Līdz 30.4.10. ziņors NBS spēki iztērējuši ap ls 20 000 no plūdiem glābšanas darbiem, Jelgavas pašvaldība tērējusi ap 60 000 ls, bet Valmieras pašvaldība ls >3000. Protams, tēriņi arī citām pašvaldībām bijuši, bet - nav publicēti dati...