(13.5.05.)
Sakarā ar lielajiem lietavu nodarītajiem postījumiem Daugavpils rajona padome izsludinājusi rajonā ārkārtas situāciju, aģentūra LETA uzzināja pašvaldībā.
Pašlaik Daugavpils rajonā zem ūdens atrodas jau aptuveni 1200 ha zemes, tostarp sējumi, ganības un pļavas. Par iemeslu lauku teritoriju applūšanai kļuvusi zemes nespēja uzsūkt visu izkritušo nokrišņu daudzumu, kā arī pārplūdušās mazās Daugavpils rajona upītes un notekgrāvji. Visvairāk no dabas stihijas cietuši Ilūkstes novada, Dvietes un Līksnas pagasta zemnieki.
Lietus ūdeņi radījuši bojājumus arī vairākiem valsts un vietējās nozīmes ceļiem un tiltiem. Šī iemesla dēļ tuvākajā laikā plānots ierobežot smagā transporta kustību vairākos ceļu posmos, tostarp Ilūkste-Subate un Dviete-Subate.
Daugavpils domes speciālists civilās aizsardzības jautājumos Vladislavs Ruskuls aģentūrai LETA pastāstīja, ka, pārplūstot Lauceses upei, Daugavpilī starp Komunālo un Brjanskas ielu zem ūdens nonākuši mazdārziņi vairāku desmitu hektāru platībā. Savukārt augstie gruntsūdeņi kļuvuši par iemeslu ūdens ieplūšanai vairāku dzīvojamo māju pagalmos.
Jēkabpils un Krāslavas rajonā situācija nav tik bēdīga un tur par ārkārtas situācijas izsludināšanu pagaidām netiek lemts.
Jau ziņots, ka Jēkabpils rajona Dunavas pagastā lietusūdeņi applūdinājuši kādu piebraucamo ceļu, kā dēļ pa sauszemi nav iespējams piekļūt dzīvojamajai mājai.
Jēkabpils rajona padomes civilās aizsardzības un darba aizsardzības dienesta vadītājs Ivars Līcis aģentūrai LETA pastāstīja, ka no evakuācijas mājas iemītnieki atteikušies, jo viņiem esot ferma ar mājlopiem, kuriem nepieciešama regulāra aprūpe. Izslaukto pienu piena savācējiem mājinieki piegādājot ar laivu.
Stipro lietavu dēļ sākusies arī Prižu krasta noslīdēšana Jēkabpils rajona Krustpils pagastā. Aptuveni 30 metrus augstais Daugavas krasts, pēc Līča teiktā, slīdot regulāri. Prižu krasta noslīdēšana pašlaik apdraudot astoņas vēl padomju laikā celtās mājas. Apdraudēto māju iedzīvotāji būtu gatavi pārcelties uz dzīvi citā vietā, taču to izdarīt viņiem liedzot līdzekļu trūkums.
Aptuveni 25 hektāru platībā Dunavas pagastā ir applūdināti arī pavasara sējumi.
Krāslavas rajonā lietus izskalojis Tartakas ezera slūžas, tiltu pāri Rudņas upei un piecus elektropārvades stabus. Sagruvušais tilts liedzis iespēju piekļūt trim mājām. Krāslavas ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki devušies izbraukumā, lai iegūt plašāku informāciju par plūdu situāciju rajonā, aģentūru LETA informēja dienesta priekšnieks Andrejs Smirnovs.
Par kritisko ūdens līmeni Jēkabpilij tiek uzskatīti 6,3 metri, bet Daugavpilij - 9,4 metri.
---
(delfi.lv/ 13.5.05.)
Spēcīgās lietusgāzes, kas Latgalē sākās pagājušās nedēļas nogalē, un turpinās arī pašlaik, ir nodarījušas prāvus zaudējumus ne tikai lauksaimniekiem, bet arī valsts un pašvaldību ceļu tīklam, vairāki ceļi kļuvuši bīstami no satiksmes drošības viedokļa, liecina “Latvijas valsts ceļu” informācija.
Lielākie zaudējumi ir nodarīti valsts otrās šķiras autoceļiem un pašvaldību ceļiem ar grants un uzlabotās grunts ceļu segumiem. Krasais ūdens līmeņa palielinājums ūdens baseinos ir pārmitrinājis ceļa zemes klātni, vairākās vietās radušies zemes klātnes nobrukumi, veidojas izskalojumi.
Ūdens novades sistēmas - caurtekas, vairākos ceļa posmos nespēj novadīt visu ūdens daudzumu, kas uzkrājas ceļa klātnei pieguļošajās zemēs, līdz ar to daži autoceļi ir applūdināti, ceļa klātne stihijas rezultātā tiek pārrauta.
Līdz ceturtdienai Krāslavas rajonā smagākos postījumus lietusgāzes ir nodarījušas Ūdrīšu pagastā Tartaku ciemā. Tā kā ūdens līmenis strauji cēlās, vienā no ūdensbaseiniem tika pārrautas slūžas un dambis, kā rezultātā uz pašvaldības ceļa pilnīgi tika noskalots tilts.
Nodarīto postījumu dēļ pašlaik Krāslavas rajonā sarežģītākā situācija no ceļu satiksmes drošības viedokļa ir izveidojusies uz ceļa posmiem Dagda-Asūne-Vorzova, Ezernieki-Patmalnieki, Sloboda-Ruduški-Zelenpole-Šļakoti, Ogureckaja-Strodo-Auleja, Asūne-L. Grizāni-Porečje, Dinaborčiki-Plesņevo, M.Asūne-Robežnieki, Ferma-Račeva-Ļutavci, Robežnieki-Murovanka-Slobodka, Berjozki-Indra-Robežnieki-Nauļāni-Asūne,
Krāslavas rajonā nodarīto postījumu aptuvenās izmaksas ir ne mazākas kā 6000 lati, taču lietus turpinās un galīgo zaudējumu summu varēs noteikt pēc stihijas beigām, veicot detalizētāku zaudējumu aprēķinu.
Ceļu dienesta darbinieki pašreiz strādā pastiprinātā režīmā, lai pēc iespējas ātrāk, iespēju robežās, likvidētu stihijas rezultātā nodarītos postījumus.
Lietusgāžu dēļ Preiļu rajonā bojāts tilts pār Dubnas upi ceļā P63 Līvāni – Preiļi. Ūdens līmenis Dubnas upē sasniedzis kritisko atzīmi. Ja turpināsies ūdens līmeņa celšanās, tiks appludināts pagaidu tilts (ūdens jau appludinājis konstrukcijas kopni). Var tikt slēgta satiksme. Arī uz vairākiem citiem ceļiem applūdusi ceļa braucamā daļa.
Uz pārējiem valsts autoceļiem Preiļu rajonā ir liels daudzums mazāku izskalojumu pie caurtekām un lielākiem uzbērumiem, kuri, turpinoties lietavām, var apdraudēt satiksmes drošību.
Daugavpils rajonā Daugavpils apvedceļa ceturtajā kilometrā izskalota caurteka, nogruvis caurtekas uzgalis un pēdējais posms.
Visos nedrošajos ceļa posmos ir uzstādītas brīdinājuma zīmes, noteikti ātruma ierobežojumi līdz 50 kilometriem stundā.
Lietusgāžu aptuvenie nodarītie zaudējumi Daugavpils rajonā ir 13 – 14 tūkstošu latu. Galīgais zaudējumu apjoms vēl nav zināms, jo tiek prognozēts, ka lietus varētu turpināties vēl trīs četras dienas.
---
(delfi.lv/ 14.5.05.)
Šodien Daugavpils pusē joprojām līst lietus un turpina celties ūdens līmenis upēs, pastāstījis Daugavpils rajona padomes speciālists civilās aizsardzības jautājumos Jānis Pudāns.
Kā uzzināts Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras Hidroloģisko prognožu daļā, Daugavā no Piedrujas līdz Jersikai ūdens līmenis cēlies par aptuveni 25 - 27 centimetriem.
Ūdens līmenis turpina paaugstināties arī citās Latgales upēs. Piemēram, Dubnā ūdens līmenis atsevišķos posmos paaugstinājies par 15 centimetriem. Pašlaik Daugavpils rajonā ūdens ierobežojis piekļuvi aptuveni 20 mājām. Taču pagaidām cilvēku evakuācija neesot nepieciešamam, teica Pudāns.
Kā ziņots, Sakarā ar lielajiem lietavu nodarītajiem postījumiem Daugavpils rajona padome rajonā izsludinājusi ārkārtas situāciju.
Visvairāk no dabas stihijas cietuši Ilūkstes novada, Dvietes un Līksnas pagasta zemnieki.
Lietus ūdeņi radījuši bojājumus arī vairākiem valsts un vietējās nozīmes ceļiem un tiltiem. Šī iemesla dēļ tuvākajā laikā plānots ierobežot smagā transporta kustību vairākos ceļu posmos, tostarp Ilūkste-Subate un Dviete-Subate.
Par kritisko ūdens līmeni Daugavpilij tiek uzskatīti - 9,4 metri. Pašlaik pēc Pudāna teiktā līmenis ir 5,84 metri.
---
(delfi.lv/ 15.5.05.)
Šodien Daugavpils pusē joprojām līst lietus un turpina celties ūdens līmenis upēs, pastāstījis Daugavpils rajona padomes speciālists civilās aizsardzības jautājumos Jānis Pudāns.
Kā uzzināts Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūras Hidroloģisko prognožu daļā, Daugavā no Piedrujas līdz Jersikai ūdens līmenis cēlies par aptuveni 25 - 27 centimetriem.
Ūdens līmenis turpina paaugstināties arī citās Latgales upēs. Piemēram, Dubnā ūdens līmenis atsevišķos posmos paaugstinājies par 15 centimetriem. Pašlaik Daugavpils rajonā ūdens ierobežojis piekļuvi aptuveni 20 mājām. Taču pagaidām cilvēku evakuācija neesot nepieciešamam, teica Pudāns.
Kā ziņots, Sakarā ar lielajiem lietavu nodarītajiem postījumiem Daugavpils rajona padome rajonā izsludinājusi ārkārtas situāciju.
Visvairāk no dabas stihijas cietuši Ilūkstes novada, Dvietes un Līksnas pagasta zemnieki.
Lietus ūdeņi radījuši bojājumus arī vairākiem valsts un vietējās nozīmes ceļiem un tiltiem. Šī iemesla dēļ tuvākajā laikā plānots ierobežot smagā transporta kustību vairākos ceļu posmos, tostarp Ilūkste-Subate un Dviete-Subate.
Par kritisko ūdens līmeni Daugavpilij tiek uzskatīti - 9,4 metri. Pašlaik pēc Pudāna teiktā līmenis ir 5,84 metri.
---
Arīdzan šajos linkos...
http://www.delfi.lv/archive/article.p
http://www.delfi.lv/archive/article.p
******************
Mirst Govis (delfi.lv)
http://www.delfi.lv/archive/article.p
---
(leta.lv/ 5.6.05.)
Rīga, 5.jūn., LETA. Mājlopu bojāeja no knišļu kodumiem, kā arī kukaiņu uzbrukumi dzīvniekiem ir pierimuši un nedēļas nogalē ir nobeigušās vairs tikai divas govis, aģentūrai LETA sacīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Vinets Veldre.
"Izmaiņu nav," sacīja dienesta vadītājs, norādot, ka patlaban notiek kukaiņu sakosto dzīvnieku ārstēšana. Tāpat dienests ir gatavs rīkoties, ja knišļu uzbrukumi lopiem saistībā ar siltāka laika iestāšanos un vējā virziena maiņu aktivizētos un skartu arī Kurzemes saimniecības.
Pēc PVD ģenerāldirektora teiktā, jau ir saņemti daudzu zemnieku zvani, ka Kurzemē šogad knišļu ir vairāk nekā citus gadus.
Kā iepriekš norādīja Veldre, saistībā ar vēso laiku knišļu uzbrukumi lopiem un dzīvnieku bojā eja pēdējās dienās ir nedaudz pierimusi, taču ir bažas, ka kukaiņu uzbrukumi liellopiem varētu aktivizēties nākamnedēļ - trešdien un ceturtdien, skarot arī Kurzemes saimniecības. Knišļu uzbrukumi varētu sākties ar jaunu sparu, jo laiks kļūs siltāks un gaidāma vēja virziena maiņa.
Savukārt Latvijas Dabas muzeja entomologs Jānis Dreimanis aģentūrai LETA iepriekš prognozēja, ka Kurzemei nedraud knišļu uzbrukumi. Viņš norādīja, ka vēsturiski knišļi sevišķi izplatīti Aiviekstes upes reģionā, jo Latgalē vasarās ir siltāks nekā citur Latvijā. Tie nemēdz pārceļot tālāk par desmit kilometriem no izcelšanās vietas.
Jau ziņots, ka knišļu uzbrukumi mājlopiem novēroti arī Lietuvā un Igaunijā. Igaunijas Lauksaimniecības ministrija ceturtdien brīdinājusi zemniekus par valsts dienvidaustrumos novērotajiem knišļu uzbrukumiem. Savukārt Lietuvā uzsākti steidzami pasākumi, lai novērstu mājlopu bojāeju.
Līdz piektdienas rītam no knišļu kodieniem sešos Latvijas austrumu rajonos - Krāslavas, Preiļu, Madonas, Jēkabpils, Daugavpils un Aizkraukles rajonā - bija nobeigušies 503 mājlopi. Starp līdz šim bojā gājušajiem dzīvniekiem ir 486 govis, 12 zirgi, četras aitas un cūka.
Knišļi šajos rajonos šogad izplatījušies saistībā ar vēlo pavasari un Latvijā pāris dienu iepriekš valdošo karsto laiku, turklāt to vairošanos veicina mitrums, kas Latgalē vērojams pēc spēcīgajām lietavām un plūdiem. Knišļi aktivizējas tieši dienas pievakarē.