-> Dienvidrietumu-rietumu vēju ātrums brāzmās visā Latvijā pārsniedza 20 m/s, kas, pēc Boforta vēja ātruma novērtēšanas skalas>>, uzskatāms par vētras spēku, bet maksimumu sasniedza Baltijas jūras piekrastē un Rīgas jūras līcī. Maksimālais novērotais vēja ātrums brāzmās bija 40 m/s Ventspilī, kā arī Liepājas ostā: 36 m/s. Rīgā vēja ātrums brāzmās sasniedza 30 m/s. Spēcīgā vēja ietekmē ūdens līmenis cēlās gan Baltijas jūras piekrastē, gan Rīgas līcī. Rīgas ostā ūdens līmenis pakāpās līdz 213 cm BS , kas tikai par 16 cm atpalika no maksimālā līmeņa, kas līdz šim novērots 1969. gadā Andrejostā: 229 cm BS. Liepājā ūdens līmenis sasniedza 135 cm BS, Ventspilī 132 cm BS.
-> Šis ciklons bija spēcīgākais pēdējo gadu laikā. Iepriekšējā līdzīgā ciklona darbības postošās sekas Latvijā bija jūtamas 1969. gadā, kad Latvijas teritoriju šķērsoja dziļa ciklona centrs un ziemeļrietumu vējš brāzmās sasniedza 44 m/s Daugavpilī. Ventspilī 1969. gada vēja brāzmas sasniedza 35 m/s, Liepājā 32 m/s, Rīgā 40 m/s. Ja 1969. gadā postošāka vēja ietekme bija Latvijas teritorijas austrumu daļā, tad šogad – rietumos. Latvijas teritorija atrodas aktīvu ciklonu darbības zonā, kas īpaši jūtams rudens un ziemas periodā. Ciklonu darbība izraisa vēja ātrumu pastiprināšanos. Pēc teorētiskiem aprēķiniem jūras piekrastē vēja brāzmas 21 m/s var tikt novērotas katru gadu, 33 m/s, kas atbilst orkāna>> spēkam, reizi sešos gados, bet 40 m/s vidēji reizi 22 gados.
***********************
UN - tagad manis novērojumi...
* Veejains jau bija visu laiku - kops 2004. gada novembra otraas
puses... Lidz 2004. gada beigaam veetrainas bija 7 dienas, t.i. kad
veeja atrums sasniedza vismaz 15m/s. Veel pirms tam - novembra viduu -
bija verojama ziemelblazma, kas gan ir visai parasta paraadiiba
ikvienaa ziemaa.
* Specialisti runaa, ka Ziemelatlantijas okeaans sajaa ziemaa ir sasilis
drusku vairaak kaa parasti. Turklaat arii siltaa golfa straume veikusi
kaadu novirzi uz Eiropas pusi, kas gan nav neparasta paraadiiba.
* Tacu Ziemelatlantijas okeaans ir taa Saules akumuleetaa energija, kas
siltumu ciklonu virpulju veidaa atdod gaisam. Rodas padzilinaati
cikloni, kas Zemes grieshanaas deel novirzas uz Eiropas sauszemes
pusi, lidzi nesot veetru, nokrisnjus.
==> Orkaans, kas Latvijai nesa postu, radaas Atlantijas okeanaa rietumos
no Britu salaam. Peec tam taa celjs sekoja paari Lielbritaanijas ziemelju
daljai un Zviedrijas dienvidiem. Visur nesot lidz vetras postijumus,
pluudus. Pluudi noveeroti gan Skotijaa, gan Daanijaa.
==> Latviju orkaans sasniedz 8.1.05. pievakaree. Jau ap plkst. 16 rietumu
piekrastee veejs sasniedza 20m/s. Manaa noveeroshana punktaa (Zantee,
kas ir 100 kilometrus uz rietumiem no Riigas), brazmains veejs jau bija
visu 8.1., bet taa speeks juutami pieauga ap plkst. 22 vakaraa. Veejs
maksimaalo aatrumu (~35m/s) sasniedza 9.1.05. plkst. 3-4 no riita.
Veejs taads pietureejaas lidz pat ritausmai, saulei austot - veejs jau
bija nodariijis postijumus: maajas apkaartnee ar sakneem izgaazis
vairaakus kokus, no jumta noraavis siiferi... Protams, nebija elektriibas
padeve (kas "notruuka" 8.1. ap plkst. 22 vakaraa). Speeciigas veeja
braaazmas ilga lidz pecpusdienai, taas juutami norima tikai lidz ar
tumsas iestashanos. ...
==> Orkaans bija "paveicis" lielas un masiivas veejlauzes mezhos. Stipra
koku gaaze bija veerojama lidz Latvijas centraalajiem rajoniem, bet
rietumpusee vietaam ir masveida koku gaazes. Venstspilii un Riigaa bija
paapludishas zemaakaas vietas, udens limenis virs parastaa bija paceelies
par 2 metriem.
==> Kopumaa: pec aptuvenaam apleeseem - ir izgaazti koki 4 miljonu kubikmetru
apjomaa (kas atbilst parastai meza izstraadei pusgadaa), jumti norauti
vairaak kaa 100 ekaam, 60% teritorijas bija elektriibas padeves trauceejumi.
Tika izpostiitas fermas Tukuma, Talsu un citos aprinkjos. Pieriigaa izpostiita
udelju audzeetava... Visas sekas veel tiek apzinaatas. Juuraa atrasts
noslicis viens cilveeks, kas, domajams, gaajis bojaa orkaanaa.
==>Arzemees: Zviedrijaa vejlauzees gajushass bojaa 70 miljoni kubikmetru
koksnes (dazhi mezhu ipasnieki pat izdarijusi pasnavibu), Skotijaa apluuda
vairaakas 100 maajas, Eiropaa kopumaa gajushi bojaa aptuveni 20 cilveeku.
---
Tagad arii - taalaakas sekas...
*) 18.1.05. LV Ministru Kabinets atcelj arkartas stavokli energetikaa (uz
sas dienas riitu bez straavas veel ir 5000 majsaimnieciibas), kopeejie
zaudeejumi tiek noverteti 19 miljonu latu apmeeraa. Valdiibas seedee tomer
izlemj nepasludinaat arkartas stavokli Latvijas mezsaimnieciibaa. Lai gan
dienas vakaraa ir jaunas zinjas par postijumiem mezhos: Latvijaa velgaazees
ir jau 10 miljonu kubikmetru koksnes, kas atbilst Valsts mezha gada
izstraadei.
*) 20.1.05. Turpinaas zaudeejumu apleese. 19.1. vakaraa tiek zinjots, ka
orkaana nestie zaueejumi vareetu sasniegt jau 70 milj. latu, bet arii tas
neesot galejais skaitlis. "LNT" 19.1. vakaraa atraadiijaa dokumentaalu
filmu par veetraam visaa pasaulee. Lidz vakar vakaram elektriiba veel nebija
atjaunota 4300 majsaimnieciibaam. Visos laikrakstos turpina publiceet
atvieglotu kartiibu, kaadaa meza ipashnieki var izstraadaat vejgaazees
nolauztos kokus. "Latvijas Aviize" 19.1. numuraa - publiceets, kaadu (un
visai lielu) ljaunumu dabai var nodariit vetras laikaa no 2 audzeetavaam
izbeehushaas caunas un udeles...
*) 23.1.05. Galu galaa - shis "puutiens" ir par "Erviinu" nosaukts... Hmmm,
kaa jau cienju izraisosham orkaanam.
*) 24.1.05. Jau visuvakajaas dienas Ministru Kabinets lems par arkartas
stavoklja izsludinashanu Latvijas mezhos. Tapat tapis zinaams - vetras laikaa
no juuras krasta noskalotas ~ 150 hektaari Latvijas sauszemes. Taapataas
zinaams - gaazto koku izstraades laikaa gaajis bojaa 1 cilveeks, par otru -
lai gan tika zinjots... apstiprinajums nav sanjemts. Peec vetras noslikushi
atrasti veel 2 cillveeki (nav teikts, ka slikushi tieshi vetras laikaa...).
Taatad ir zinjas par 3 bojaa gajushajiem.
*) 26.1.05. No riita zinjots - pashvaldiibaam vetra nodarijusi 6 miljonus
latu zaudejumus, bet Valdiiba varees atlidzinaat tikai par 1/3. Ministru
Kabinets tomeer neizsludinaaja arkartas stavokli Latvijas Mezhos.
*) 28.1.05. Ministru Kabinets zinjo - Latvijas mezhos vejlauzees ir apmeram
60 miljonu latu zaudeejumi.
*) 31.1.05. Veel joprojaam ir majsaimnieciibas, kuraam nepienaak elektriiba.
*) 7.2.05. Zinjots - elektriiba peec vetras atjaunota visur.
*) 9.2.05. Menesis peec orkaana. Tagad tiek zinjots - vej-puutiens nodarijis
zueejumus vairaak kaa 150 miljonu latu apmeeraa. Bet no Eiropas fondiem
paliidziibaa varees sanjemt tikai kaadu 1 miljonu latu. LV Valdiiba veel
spriezh par situaacijas uzlaboshanu. Joprojaam vairaakaas vietaasn Riigaa
(teiksim, Mangalsalaa) ir udens uzpluudi, kuri turklaat ir sasalushi un
rada virkni probleemu attiecigo rajonu iedzivotajiem.
*) 10.2.05. Zaudeejumu skaitlis tiek precizeets. Vakar vakaraa meidiji zinjo
par 154 miljonu latu veertiem vetras postijumiem.
* (4.4.05.) Tiek zinjots - ir precizeeti "Erviina" radiitie zaudeejumi
lauksaimnieciibai. Tie ir 17,5 miljoni latu.
* (4.4.05.) Uz apriilja saakumu izvesta apmeram puse orkaanaa izvesto
koku, tagad iestajies pavasara skjidonis, kas kavee turpmaakos mezha darbus.
* (4.4.05.) "Latvijas Aviizee" ir info., ...ka mezha dzivnieki sajaa ziemaa
esot labaak pabarojushies no izgaztajiem kokiem.
* (4.4.05.) Veel - ir apkopoti dazi dati par postijumiem mezhos. Vislielaakaa
vejlauzes esot Talsu, Kuldigas un Tukuma rajonos.
* (10.4.05.) Kopumaa zinjots - orkaans nesis zaudeejumus Latvijai
133 miljonu latu apmeeraa...
* (22.4.05.) Shonedeelj Lauku Atbalsta dienests saak izmaksaat pirmos
140 000 latu veettras radiito seku kompensaacijai. Kompensaaciju pirmaam
kartaam sanjems taas saimnieciibas, kas iegaadaajaas straavas generatorus.
Taa zinjo "Latvijas Aviize".
* (22.4.05.) LTV "Panoraamaa" zinjoja - kaada puse veetraa izgaazto koku
paliks mezhaa arii vasaraa. Cilveekiem pietruukst degvielas, traktorjaudas,
lai aatraa tempaa izvestu visus kritushos kok-materiaalus.
***************
Un no orkaanu veestures...
* Iepriekseejie orkaani ar lidzigu speeku Latvijaa noveroti 1967. un 1969.
gados. It seviskji otrais - 1969. gada 2. novembrii, kad veejsh Lavijas
rietumos un piekrastee sasniedza 40 m/s. Tika izgaazti 10 miljoni kubikmetru
koksnes, bojaa gaaja 30 cilveeki, Riigaa un citus piejuuraa verojami pluudi
lidz par 2,50 metrus virs kritiskaa liimenja. Ekaam rauti jumti.
* Par 1967. gada veetru - zinju pietruukst.
* Veel senaakos laikos arii ir bijushas lidzigas veetras, bet tiesho
noverojumu periodaa (no 1898. gada) tiek runaats tikai par siem "puutieniem".
--------------
Wiki lapa- nekas par Latviju nav teikts...
http://en.wikipedia.org/wiki/Erwin_(stor