Mesmerize

April 20th, 2009

12:35 am

Tad kad man šodien pateica, ka esmu pārāk nopietna savam vecumam, tad man prātā atausa bērnības aina... Mammai ieķērusies svārku galos, sakniebusi lūpas, aptuveni trīs gadus veca, ar nopietnu un pat nedaudz dusmīgu sejas izteiksmi veros pār mani noliekušās tantes smaidīgajā "uķi puķi" sejā...Tante, nesagaidījusi tipisko bērna smejošo seju, izmet - " nu kur tik nopietns bērns! ".
Jā, ir tā, bija tā.
Sāku aizdomāties par to, ka manī mīt kāda veca dvēsele...vai tas tiešām tā varētu būt, ka iepriekšējās dzīves atstāj cilvēkā neapzinātu pieredzi? Ja tā, tad man ir sajūta, ka tas viss jau ir pieredzēts, ka tam ir iziets cauri...gluži kā vecs vīrs (un šeit es domāju - vieds), kas iemiesojies jaunas meitenes ķermenī... Vienkārši ir tā, ka mani ir grūti sajūsmināt, gan pozitīvā gan negatīvā nozīmē. Nedaudz traucējoši, bet no otras puses tas man dod miera sajūtu veroties uz apkārtējiem notikumiem.

Labu nakti!

08:11 pm

Šīs dienas atklāsme NR 1! Ja es aizbrauktu uz Vāciju mācīties, tad varētu tikt uz Ramzīša koncertiem! :D
/Mesmerize aizsapņojās.../

Previous Day - Next Day