09:42 pm - mīļie juristiņi :PKad uzlieku austiņas ar savu mīļo mūziku, tad jūtos savā vidē. Darbā, izmisīgi rokoties pa milzu mapēm ar mērķi atrast dažus līgumus, un sēžot klusumā viena pati tajā kabinetā, beidzos nost. Nē, gluži klusums tur nav, var dzirdēt kā kolēģi piemin dažnedažādus manai ausij svešus un mistiskus juristu terminus. Tirpas skrien pār kauliem. Par laimi tikai marts. Mani smacē, jūtos kā būrī, jo nevaru izpausties. Bankas tiešām nav vieta kur izpaust savu radošo garu, ne man. Varētu jau tagad ironizēt un dzīt melno humoru, bet tik tiešām, nē, tur viss ir rāmjos.Pavisam cits stāsts ir par to, cik ļoti atšķiras viņu ikdiena no mana vasaras darba kolēģu ikdienas. Kafiju pēc kafijas...lēnā garā čubinoties paiet darba diena...prieks par to, ka ir dota iespēja tā salīdzināt un izvērtēt, ko pati gribētu dzīvē darīt. Patiesībā būtu jādod ikvienam cilvēkam, pirms savas lielās izvēles - kur iet tālāk mācīties, ļaut iespēju pastrādāt šajā jomā, tas daudz ko dod. Rodas vai nerodas motivācija. |