man bail braukt mājās, bail no zaudējuma sajūtas, kas mani skaudri pārņems ar sparu, tik daudzreiz stiprāku tieši uz gandrīz mēnesi apspiesto sēru rēķina. dzīvojot prom, ir tik viegli dreifēt noliegumā, tik viegli apturēt raudas pusceļā. tagad man būs reāli jāsajūt, kā tas ir, kad kādam vairs nav iespējams pieskarties, kad kādu vairs nav iespējams samīļot. un kā tas ir, būt četrās sienās vēl ar kādu, kas klusi, bet tik pat stipri iekšēji smeldz.
: