tavas cigaretes manā somiņā

1:43pm: Praagas Hiltona raksturiga iezime: pa garam tumsham matam uz katra peldmeetelja. Bet gulta toties ir krustu augstumaa, teju vai lekshus tajaa jaalec.
Shorit, kad beidzot atveru acis un parastaa satraukuma vietaa uzjundija panika, jo bija JAU tik veels, ka lidmashina draudeja aizlidot bez manis, secinaaju, ka jebkuram manam dziivesbiedram ir jaatbilst vismaz vienam kriterijam - speejai neljaut man aizguleties. Tik atri es vel nekad nebiju mazgajusi matus un pakojusi somu, pedejo es pat nesauktu par pakoshanu. Bez apdomas steidzigi sabaazu 3 zhaketes, bikses un topinjus, ar apnjemshanos par saskanjotibu padomat veelak, un taa kaa nebija laika parlikt mantas rokas sominjaa no ikdienas tashas, vienkaarshi iestukjeeju to koferii visam pa virsu. Miegs naak vienkarshi bezdieviigi, nezinu, kaa iztureeshu lidz pusnaktij, jo guletas ir tikai 3 stundas.

1:52pm: un vel es vakar iedomaajos, ka laiks ir tas, par ko es vienmeer esmu bijusi gatava maksaat prasiito summu, nu, gandriiz vienmeer, bet laiks ir arii tas, ko es izniekoju visvairaak. taatad, kaa es esmu sagreekojusi, vai neizlemiiba ir taa, par ko es maksaaju ar visdaargaako, kas man ir? jo pati jau sevi sodu vairaak nekaa Visaugstais man pieskjirdams iiso seekocinju.