merlezone
merlezone
9. Maijs 2010
- Sapnis
- 9.5.10 19:19
- Šonakt redzēju sapni. Ai, ai, ai.
Laikam pirmo reizi mūžā nomiru. Tas bija tik... neizbēgami, laikam jau. No kodolsprādziena neaizbēgsi, to nepiekausi. Tas bija tik dīviani, varēja stāvēt un lūkoties vēl vairākas sekundes. Un tā doma, ko domāja laikam jau visi, kas bija apkārt: "Es miršu, es miršu, es miršu."
Man jau nebija bail nomirt, man bija biku bail, ka tas ellīgi sāpēs. Muļķīgā es.
Attapos jau kā spoks man nezināmā pilsētā. Klaiņoju pa ēkām, pa ielām, daži mani redzēja, citi - nē. Es varēju iet visur, mierīgi uzrāpties uz četrstāvīgas mājas jumta, bet es nevarēju ieiet vai iziet no aizslēgtām telpām. Brr, cik garlaicīgi būtu kādā iestrēgt uz vairākiem gadiem.
Pabraukājos ar mašīnu... njam, pat kā spokam un sapnī man tas galīgi negāja labi, nabaga mašīnīte.
Laikam jau mana iztēle izsīka mirklī, kad es nokļuvu veikalā, kur tirgojās ar atmiņām un tamlīdzīgām lietām. Netieku skaidrībā ar ko tas viss beidzās. Bet ja esi spoks, tad ar ko tas vispār var beigties...
Njam, ērmīgi, bet glauni. Morāle - neēst zemenes no sveša lauka, jo karma ir nejauka.
-
0 rakstair doma