prtg @ :
Šodien ar bērniem apspriedīšu impulsus, ko apziņā veido komunikācija. To, ka impulsu tipiski ir par maz, lai spriestu skaidri un daudzpusīgi. Bet pietiek, lai izdarītu pārsteidzīgus secinājumus un iekļautos līdzīgi spriedošā subkultūrā. Jo to pieprasa iekšējais socializēšanās impulss, kas nomierina prātu, rada iedomātu drošības sajūtu. Līdz sadursmei ar šķietami naidīgu, konkurējošu subkultūru. To, kā palikt ārpus un reizē vispus, pilnīgā mierā.
November 16th, 2024
November 15th, 2024
November 14th, 2024
brookings @ : used Google translate for this bla bla bla
Man ir jauna mašīna. Mašīnā ir radio, un es klausījos Radio Naba. Man tā ir cita pasaule - nu veca pasaule ar jaunākiem cilvēkiem (lielākoties).
Bija izrāde par meliem. Diezgan neizsmalcināta propoganda. Jaunieši vēlējās uzzināt, kāpēc cilvēki, kuri nevēlas (un nevēlējās) vakcinēties, tic/ticēja meliem. Viņiem bija viesis, kuram bija patīkami zema balss un kurš mīlēja datus - tā viņš vismaz teica. Saruna gan nekur tālu netika: tā beidzās ar stāstu par vienas jaunkundzes tēvu, kurš iegāja Facebook un strīdējās ar cilvēkiem, kuri pret Covid vakcīnu bija skeptiski. Viņš to izdarīja, parādot meitai, ka ir arī "normāli cilvēki".
Šovakar mūsu miglā un manā sastrēgumā divas jaunas dāmas runāja par kultūru un mākslu. Sarunas laikā aizdomājos, vai jaunas/agras pusmūža [izglītotas] latviešu sievietes vienmēr ir tā runājušas. Viņas izklausās tā, it kā atrastos vietā, kur viņām vajadzētu klusi runāt un nesaka neko stulbu. Vieta ir "kultūra", vai ne? Un tas ir uzcelts – un tiek būvēts. Piemēram, intervētāja intervējamajai pārliecināja, ka klausītāji ir izglītoti un ka viņas neaizmirstamāko kultūras notikumu bija veicinājis Sorosa fonds. Viņas apsprieda Survival Kit projektu, kurā sabiedrība tika sadalīta grupās atkarībā no tā, kā tā reaģēja uz lielo pandēmiju. Viena no šīm grupām bija "racionālās", kurš/a pievērsa uzmanību plašsaziņas līdzekļiem un interesējās par statistiku. Taisnības labad jāsaka, ka pēdēja grupa bija cilvēki, "kas dzīvo Rīgā".
Es nezinu, vai man TUR būtu kāda vieta (ja man būtu interese apmeklēt vēlreiz). Interesanti, vai tas ir iemesls, kāpēc mana vecākā meita izvēlējās (par spīti labajiem rezultātiem) kādu laiku nemācīties universitātē. Es domāju, ka viņa pietika ar visiem inteliģentiem, izglītotiem cilvēkiem, kuri neticēja meliem, pētīja datus (es pieņemu), un rezultātā visiem visi ir/bija pareizie viedokļi.
Viena lieta izcēlās – intervējamā minēja, ka pirms aptuveni 25 gadiem viņu ietekmējušas hardcore, straight-edge un antikapitālistiskas kustības: tāpat kā es. Where there had been, amidst all the noise and bullshit, a desire to test the walls of house of culture we had been provided.
Es domāju, ka, spriežot pēc viņas ‘questioning cadence’ Lielās Izglītības Kultūras Namā [Nabas ēterā], mēs galu galā atklātu, ka mums ir daudz kopīga,just about.
Bija izrāde par meliem. Diezgan neizsmalcināta propoganda. Jaunieši vēlējās uzzināt, kāpēc cilvēki, kuri nevēlas (un nevēlējās) vakcinēties, tic/ticēja meliem. Viņiem bija viesis, kuram bija patīkami zema balss un kurš mīlēja datus - tā viņš vismaz teica. Saruna gan nekur tālu netika: tā beidzās ar stāstu par vienas jaunkundzes tēvu, kurš iegāja Facebook un strīdējās ar cilvēkiem, kuri pret Covid vakcīnu bija skeptiski. Viņš to izdarīja, parādot meitai, ka ir arī "normāli cilvēki".
Šovakar mūsu miglā un manā sastrēgumā divas jaunas dāmas runāja par kultūru un mākslu. Sarunas laikā aizdomājos, vai jaunas/agras pusmūža [izglītotas] latviešu sievietes vienmēr ir tā runājušas. Viņas izklausās tā, it kā atrastos vietā, kur viņām vajadzētu klusi runāt un nesaka neko stulbu. Vieta ir "kultūra", vai ne? Un tas ir uzcelts – un tiek būvēts. Piemēram, intervētāja intervējamajai pārliecināja, ka klausītāji ir izglītoti un ka viņas neaizmirstamāko kultūras notikumu bija veicinājis Sorosa fonds. Viņas apsprieda Survival Kit projektu, kurā sabiedrība tika sadalīta grupās atkarībā no tā, kā tā reaģēja uz lielo pandēmiju. Viena no šīm grupām bija "racionālās", kurš/a pievērsa uzmanību plašsaziņas līdzekļiem un interesējās par statistiku. Taisnības labad jāsaka, ka pēdēja grupa bija cilvēki, "kas dzīvo Rīgā".
Es nezinu, vai man TUR būtu kāda vieta (ja man būtu interese apmeklēt vēlreiz). Interesanti, vai tas ir iemesls, kāpēc mana vecākā meita izvēlējās (par spīti labajiem rezultātiem) kādu laiku nemācīties universitātē. Es domāju, ka viņa pietika ar visiem inteliģentiem, izglītotiem cilvēkiem, kuri neticēja meliem, pētīja datus (es pieņemu), un rezultātā visiem visi ir/bija pareizie viedokļi.
Viena lieta izcēlās – intervējamā minēja, ka pirms aptuveni 25 gadiem viņu ietekmējušas hardcore, straight-edge un antikapitālistiskas kustības: tāpat kā es. Where there had been, amidst all the noise and bullshit, a desire to test the walls of house of culture we had been provided.
Es domāju, ka, spriežot pēc viņas ‘questioning cadence’ Lielās Izglītības Kultūras Namā [Nabas ēterā], mēs galu galā atklātu, ka mums ir daudz kopīga,just about.
November 12th, 2024
begemots @ :
Vai jums arī šķiet, ka pareizāk izklausās, ja jūs ar pārdevēju veikalā viens otram sakāt "Paldies!", nevis viens "Paldies!" un otrs "Lūdzu!"?
missalise @ :
Darbā pēdējā laikā krietni vien vairāk darba - gan tāpēc, ka tās otras nodaļas darbus uzkrāmēja mums, gan arī tāpēc, ka notiek gatavošanās mūsu pārvaldes atdalīšanai no lielās iestādes. Pārmaiņas, pārmaiņas.
Es redzēju tīri ņemamu dzīvokli Juglā pa 25 900 EUR, jau aizdomājos par hipotēku, bet jau tajā pašā zvanot dzīvoklis jau bija pārdots. Nu, jā, tur jau bija salikti logi un tas pats dzīvoklis bija jau uzreiz dzīvojamā stāvoklī. No studiju kredītu laikiem man kredīti nepatīk. Tad bez tiem es reāli nebūtu varējusi izdzīvot, jo tikai tad, kad manai algai klāt nāca studējošā kredīts, es varēju savilkt galus kopā. Un pat tad dažreiz kādiem lielākiem pirkumiem vecāki mēdza piemest naudu. Bet paļauties, ka brālis kaut kad pārdos kādu cirsmu un iedos man trūkstošo summu, arī tā īsti nevar - sazin kad viņam sanāks ko tādu īstenot. Turklāt viņš saka, ka cirsmas šobrīd nemaz tā negribot pirkt, gribot pirkt tikai ar zemi. Tam gan es kaut kā neticu.
Man dzīvē ļoti, ļoti pietrūkst savu māju. Savas sajūtas, ka kaut kur es iederos.
Es redzēju tīri ņemamu dzīvokli Juglā pa 25 900 EUR, jau aizdomājos par hipotēku, bet jau tajā pašā zvanot dzīvoklis jau bija pārdots. Nu, jā, tur jau bija salikti logi un tas pats dzīvoklis bija jau uzreiz dzīvojamā stāvoklī. No studiju kredītu laikiem man kredīti nepatīk. Tad bez tiem es reāli nebūtu varējusi izdzīvot, jo tikai tad, kad manai algai klāt nāca studējošā kredīts, es varēju savilkt galus kopā. Un pat tad dažreiz kādiem lielākiem pirkumiem vecāki mēdza piemest naudu. Bet paļauties, ka brālis kaut kad pārdos kādu cirsmu un iedos man trūkstošo summu, arī tā īsti nevar - sazin kad viņam sanāks ko tādu īstenot. Turklāt viņš saka, ka cirsmas šobrīd nemaz tā negribot pirkt, gribot pirkt tikai ar zemi. Tam gan es kaut kā neticu.
Man dzīvē ļoti, ļoti pietrūkst savu māju. Savas sajūtas, ka kaut kur es iederos.
November 11th, 2024
putnupr @ :
Pēc tēta bērēm sāka brukt mamma, neskatoties uz to, ka bija visai disfunkcionālas attiecības.
tagad, var teikt, esmu slimnieka kopēja. knapi tieku galā, drīzāk jau netieku, bet kaut kā.
mugurkaulā kompresijas lūzums, jo vairākas x pēc bērēm krita. gan jau ka no nervu zālēm galva reiba.
tagad guļu gultā, paraudu un vāru buljonu, ko, visticamāk, izliesim atejā. iedomājos, ka varētu uzvārīt buljonu, jo slimajiem dod buljonu.
tas velna buljons garšo kā traukūdens. lai jau vārās. Čārlijs dabūs vistas gaļu vismaz.
"Vecums ir briesmīgs!", teica tētis.
Briesmīgs gan.
tagad, var teikt, esmu slimnieka kopēja. knapi tieku galā, drīzāk jau netieku, bet kaut kā.
mugurkaulā kompresijas lūzums, jo vairākas x pēc bērēm krita. gan jau ka no nervu zālēm galva reiba.
tagad guļu gultā, paraudu un vāru buljonu, ko, visticamāk, izliesim atejā. iedomājos, ka varētu uzvārīt buljonu, jo slimajiem dod buljonu.
tas velna buljons garšo kā traukūdens. lai jau vārās. Čārlijs dabūs vistas gaļu vismaz.
"Vecums ir briesmīgs!", teica tētis.
Briesmīgs gan.
November 10th, 2024
November 9th, 2024
putnupr @ :
guļu gultā un domāju, cik viss ir sūdīgi, un tajā mirklī izlien muša, tagad viņa riņķo pa istabu, sīcot kā sūdu muša.