Kulta figūra

Weird

Sun, 14 Jan 2018 05:43:03 GMT

Džoss Vīdons zaudējot fanus tāpēc, ka esot krāpis savu sievu, guļot ar skaistām, "agresīvām" aktrisēm, un tas nesaskanot ar pašpasludināto feminismu.

Man gan vairāk uz nerviem krīt viņa kareivīgie politiskie uzskati, bet labi, pieņemsim, ka laulības pārkāpšana ir feminisma principu noliegums.

Jaunais gads

Thu, 04 Jan 2018 04:21:24 GMT

Kā man sākās šis gads, you ask? Tā, ka pirmajā janvārī lietū stūmu ratus pa parku un saņēmu neviltota žēluma pilnu skatienu no bomža. Jo viņam bija lietussargs. Man nebija.

Vī, mazie pieauguša cilvēka prieciņi

Sun, 22 Mar 2015 14:24:26 GMT

Ja es skolas laikā būtu zinājusi, kādu prieku spēj sagādāt blenšana uz eksceļa lapām, man droši vien būtu patīkamāk pildīt mājasdarbus. Izrādās, pat rēķinus maksāt ir forši, ja pēc tam to var smuki atzīmēt attiecīgajā rūtiņā un iekrāsot ar zaļu.

Tue, 10 Jun 2014 12:46:47 GMT

Izklaidējos, lasot tulkošanas teoriju. Ir ļoti jautri mācīties to, ko es acīmredzot esmu instinktīvi apguvusi un darījusi pareizi visus šos gadus. Akadēmiskā izglītība ir apbrīnojama parādība.

Fri, 06 Jun 2014 16:08:56 GMT

Zināt, kur ir klupšanas akmens visos "ak, es gribu pamēģināt kaut ko jaunu, dodiet man jaunus izaicinājumus"? Pilnīgi neizbēgams ir periods, kad jūties kā pēdējais ciema muļķītis, jo neko nevari un visi citi var labāk.

The payoff better be damn impressive!

Mon, 19 May 2014 16:19:31 GMT

Kad skatījos "Dollhouse", man iepatikās doma par smadzeņu uzlādēšanu ar konkrētām prasmēm un zināšanām. Nu, no sērijas: "Gribi apgūt spāņu valodu? Iespraud smadzenēs čipu, un aidā." Protams, sekoja arī neizbēgamā morāles stunda: īsta vērtība ir tikai tam, ko apgūsti pats, īsceļus izmantot nav labi, un vispār - esi īpašā sniegpārsliņa.

Es jau to visu saprotu, bet doma ir traki vilinoša. Gribu ielādēt pāris svešvalodas, dažas foršas prasmes, par kurām var saņemt milzu naudu darba tirgū, un kādu sauju dzīvesgudrības.

A nē, vajag pakarāties uz krusta un tikai pēc tam staigāt pa ūdeni, sasodīts.

Plīts stāsti

Sun, 11 May 2014 19:00:26 GMT

Viena no manām muļķīgākajām traumām - nupat apdedzināju roku ar griķiem. Dīvaina mājsaimniece esmu.

Sat, 28 Sep 2013 17:33:11 GMT

Sajutos kā pasaku tēls - mazgāju grīdu, uzvilkusi savu gotiskās princeses tērpu. Jo tas ir silts. Un skats no malas vienkārši brīnišķīgs.

Wed, 14 Aug 2013 07:25:57 GMT

Laikam vajadzētu vairāk gulēt. Nupat Skaipā gandrīz uzliku statusu "Pedzēries", pirms ieskatījos tuvāk un konstatēju, ka tas taču ir "Pieslēdzies".

Revertigo

Tue, 13 Aug 2013 13:24:29 GMT

Ļoti interesanti, kā darbojas cilvēka smadzenes. Ķēros pie maratona - skatos seriālu, kas pirms daudziem gadiem kļuva par gandrīz vai apsēstību, un pieķēru sevi pie tādas kā mentālas atgriešanās tajos laikos. Uzpeld viss, kas toreiz bija svarīgs vai traumējošs, vai vispār jebkā saistīts. It kā laiks būtu pagriezies atpakaļ. Esmu dzirdējusi, ka dažiem tā mēdz būt ar smaržām. Nu labi, man tā ir ar skatāmmateriālu un lasāmvielu. Arī derēs.

Par lāstiem

Sun, 14 Jul 2013 18:51:35 GMT

Es vispār ļoti reti pērku vienu grāmatu divas reizes, bet Džordža Mārtina sāgas otro grāmatu "Clash of Kings" laikam nāksies iegādāties jau ceturto reizi. Pirmā saplīsa, otrā iekļuva bietēs, trešā nupat pabija intīmā tuvībā ar peldkostīmu, kam - kurš to būtu domājis! - mitrumā noiet krāsa un nosēžas tieši uz grāmatas lapām. Neko nesaprotu, kas tas par tādu lāstu, kas uzbrūk nevainīgām grāmatām?

Thu, 07 Feb 2013 14:00:24 GMT

Nejaucības likumi darbojas pilnā sparā. Gadiem ilgi man virtuve bijusi svešā un nejaukā vieta, kur pūķi mājo un trauki uzglūn. Bet tagad, kad mans kuņģis ir pieteicis streiku un nolēmis pārtikt no auzu pārslu putras, man piepeši atvērušās kaut kādas pavārmeistaru čakras un tā vien velk gatavot visādus brīnumus. Nav taisnības šajā pasaulē!

Comfort books

Tue, 23 Oct 2012 19:21:50 GMT

Laiku pa laikam, kad dzīve bēdīga un skumjas mācas virsū, es sevi pieķeru pie nepieciešamības paņemt no plaukta kādu vecu, desmit reizes pārlasītu grāmatu un to izlasīt vēlreiz. Vienkārši tāpat. Jo tās grāmatas ir kā bērnības ēdiens, ko ēd ne jau tāpēc, ka tas būtu izcili garšīgs, bet gan ar mērķi vēlreiz izbaudīt tās emocijas, ar ko šis ēdiens reiz saistījās.

Tik garš ievads, lai pateiktu, ka sagribējās lasīt Hariju Poteru.

Kaut kur izlasīta prātula

Thu, 16 Feb 2012 17:42:48 GMT

80% no cilvēka organisma ir ūdens. Ja dzīvē nav ne sapņu, ne mērķu, principā viņš ir vertikāla peļķe.

P.S. Šodien es tieši tā arī jūtos.

Dumb and dumber

Wed, 25 Jan 2012 07:21:47 GMT

Ja nebūtu izgudrots internets, daudzi nemaz neuzzinātu, cik stulbi mēdz būt cilvēki. Nopietni; katru reizi, kad mazohistisku tieksmju iespaidā atveru jebkuru komentāru sadaļu, es pārliecinos, ka mani dzīve kaut kā lutinājusi un nav nācies saskarties ar šīm idiotisma izpausmēm realitātē.

Fairytales are real!

Mon, 02 Jan 2012 11:45:22 GMT

Šodien pastā redzēju puisi, kurš sūtīja naudas pārvedumu uz Nigēriju. Zināju, ka tādi cilvēki eksistē, bet pati nekad tādu nebiju redzējusi.

Par cilvēka dabu

Tue, 22 Nov 2011 20:48:03 GMT

Man ļoti nepatīk dažu cittautībnieku vīzdegunīgie spriedumi par aukstajiem latviešiem, kuri esot drūmi, nemēdzot sarokoties un nesmaidot (pamēģini smaidīt līdz ausīm, jau desmito reizi mēģinot aizstāvēt savu ziemeļniecisko temperamentu; es taču nebraucu uz Itāliju un nesašutinos par to, kā visi rij makaronus, vai ne?). Bet dažreiz, kad latvieši manu acu priekšā demonstrē savu "gardākais ēdiens ir otrs latvietis" attieksmi, pat man sametas nedaudz nelāgi.

Darba duna

Mon, 05 Sep 2011 07:53:14 GMT

Interesanti. Šķirstu politikas terminu vārdnīcu, un tur ir pieminēts gan jūdaisms, gan adats, gan pantjurkisms (!) bet nav ne vārda par postkomunismu, kas man bija nepieciešams. Kaut kāda dīvaina atlases sistēma.

Game of Thrones

Mon, 13 Jun 2011 12:35:57 GMT

Pēdējās sērijas saistībā man vislabāk patika šāds komentārs:

Pleased at reactions to Episode 9 of Game of Thrones. Now they all know what it's like to have GRRM rip your heart out and set it on fire.

Fact vs. Fiction

Tue, 29 Mar 2011 18:10:58 GMT

Manā ģimenes kokā ir milzīgs, balts plankums, kuru man, visticamāk, nekad neizdosies aizpildīt (sadeguša arhīva un visādu dzimtā noklusētu grēku dēļ). No vienas puses, šī neziņa uzkurina manu gandrīz nogalēto radošo dzirksti - varbūt esmu rados ar kādu interesantu vēsturisku personību? Varbūt manas asinis pat ir iezilganas? Vai, tieši otrādi, mani senči bijuši zagļi un slepkavas, atstājot mantojumā tieksmi pēc gotiskā un asiņainā. No otras puses, šāds noslēpums pārlieku nomoka vēstures entuziastu manā galvā, jo es, sasodīts, gribu zināt!

Šķiet, tieši šī bija smagākā vilšanās, ko man sagādāja reālā dzīve salīdzinājumā ar grāmatām - noslēpumiem nav atrisinājuma un parasti tā arī jānodzīvo mūžs, neuzzinot, kurš bija slepkava un kas notika ar Tauera prinčiem.

Academic travel

Tue, 08 Feb 2011 10:38:59 GMT

Ja man būtu četri tūkstoši dolāru, lūk, ko es ar tiem darītu:

http://www.academic-travel.com/featured/in-the-footsteps-of-eleanor-of-aquitaine-2/

Vispār šādi ceļojumi man patiktu krietni vairāk nekā parastie "Luvra, Eifeļa tornis, suvenīru veikali un pārītis ēstuvju". Kaut gan arī pēc tādiem esmu noilgojusies.

Par bibliotēkām

Thu, 03 Feb 2011 14:50:54 GMT

Domubiedru grupā izskanēja viedoklis, ka bibliotēkās negribas uzturēties, jo tur esot specifisks aromāts. Droši vien šis iespaids radies saistībā ar Nacionālo bibliotēku (brr, tas aromāts bija ļoti spīvs), bet vispār man ar lasītavām saistās ļoti gaišas atmiņas.

Kopš septiņu gadu vecuma piestaigāju uz vietējo Iļģuciema bibliotēku. Sākumā bērnu nodaļa bija strikti nošķirta no pieaugušo puses, un es atceros, kā gaidīju iespēju beidzot pārcelties no sīko gala uz tiem vēl neiepazītajiem plauktiem. Kad tas notika (lielais solis uz pubertātes pusi), drīz vien sāku ilgoties pēc vecajām bērnības grāmatām, jo tagad man bija liegts tās ņemt mājās un lasīt. Vēlāk sienas starp bērnību un pieaudzību tika nojauktas vārda tiešā nozīmē, bet tik un tā bija neliels kauns iet vandīties pa bērnu plauktiem. Maza radinieka parādīšanās bija kā īsta grāmatu dievu dāvana - tagad varu bezkaunīgi izmantot viņu kā aizsegu. Bet būtībā esmu staigājusi pa to zaļo paklāju dažādās tā inkarnācijās jau gandrīz divdesmit gadus un bibliotekāres redzēja mani izaugam. Bija pat sāpīgi, kad pirms gada kaut kādas reorganizācijas dēļ viņas visas no darba aizgāja un aiz lielā galda parādījās citas, kas uztraukušās bakstīja datora taustiņus un nervozi skraidīja apkārt, neļaudamas cilvēkiem pašiem likt no plauktiem izvilktās grāmatas atpakaļ ("jūs nezināt, kur ir īstā vieta!"). Katrā ziņā es tajā bibliotēkā jutos kā mājās, bet viņas bija svešinieces.

Vēlāk apsildīju degunu arī citās filiālēs; nepatīkamākā bija Svešvalodu bibliotēka, jo tur plaukti izvietoti tieši pretī stikla sienai, aiz kuras ir datori. Sajūta gluži kā akvārijā, nemitīgi esot citu cilvēku redzeslokā. Centrālā bibliotēka ir rosīga kā tirgus, Zemgales filiāle - nekas īpašs, bet no Rēzeknes bibliotēkas palicis iespaids par tualetes cienīgu apgaismojumu un augstiem slimnīcas plauktiem (varu gan maldīties, jo iespaids ir ļoti vājš). Bet visur ir gaišs, visur ir daudz grāmatu un lasošu cilvēku - kas gan tur nepatīkams?

The wonders of Google

Fri, 19 Nov 2010 14:10:06 GMT

Šodien man nācās ievadīt Gūglē pagaidām dīvaināko vārdu salikumu, ko jebkad esmu meklējusi - distilled bull's testicles. Jutos ļoti dīvaini, to darot.

Izglītība realitātē

Tue, 03 Aug 2010 07:48:58 GMT

Mjā... Notraucu putekļus no sava B līmeņa sertifikāta par eksāmenu vēsturē un paskatījos procentu atšifrējumus. Zināšanas 100%, vēstures avotu analīze 59%, argumentēts pārspriedums 38%. Brīnišķīgi raksturota vidējā aritmētiskā "ak, mani ļoti interesē vēsture!" meitenīte :D

Education

Wed, 16 Jun 2010 15:22:18 GMT

Atvēru šīgada angļu valodas eksāmenu vidusskolām un sajūsmināta atradu tekstu no pirmās Harija Potera grāmatas (un tam blakus arī informatīvu materiālu par lelli Bārbiju). Laikam eksāmenu sastādītājiem beidzot humora izjūta parādījusies.

Upd. Bet vispār man kauns. Nevienu eksāmenu nevaru izpildīt neminstinoties.