|
|
Saturday, October 18th, 2003
| |
18:48 - Aksioma
|
Precīzāk - trolejbusa pieturā novērots fakts:
Ja tu kādam, kurš to lūdz, iedosi cigareti, tad, pagriežoties uz otru pusi, tur atklāsi cilvēku, kas tev lūdz piesmēķēt.
|
|
(4 comments | ir ko piebilst)
|
| Thursday, October 2nd, 2003
| |
10:11 - Komunikācijas problēmas
|
Ir kāds cilvēku tips, ar kuru absolūti nespēju kontaktēties. Tiklīdz cilvēks, kas līdz tam šķitis salīdzinoši normāls, sāk runāt par to, ka Jēzus mira par mūsu grēkiem un mums viņam jāpateicas un jādzīvo saskaņā ar Dieva baušļiem, manā prātā strauji nolaižas dzelzs siena. Nopietni. Esmu pat dzirdējusi, kā nožvadz atslēgas :P
Nezinu, kāpēc tā ir. Varbūt audzināšanas vaina. Varbūt vienkārši visi Pasaules Valdnieki un tantiņas fanātiski mirdzošām acīm trolejbusā, kas stāsta, ka Jēzus katru nakti nāk pie viņām un stāsta, kā jāuzlabo pasaule, man iedzinušas fobiju. Varbūt vaina ir tajos Jehovas lieciniekos un sazin tur kādos vēl misionāros, kas staigā apkārt ar dievbijīgu sejas izteiksmi un piedāvā tev "par ziedojumu" iegādāties kādu grāmatu (garīga satura, protams). Reiz, kad viena šāda meitenīte no "Jauno kristiešu organizācijas par tikumību" man jau otro reizi dienas laikā piedāvāja ārkārtīgi banāla satura apsveikumu kartiņas par diviem latiem, es kļuvu rupja un viņai pateicu, ka atbalstu netikumību.
Tas nepatīkamākais, ka pēdējā laikā visi šie misionāri ir pārsteidzoši jauni. Izskatās, ka reliģija atkal nākusi modē. Atvainojiet, esmu veca un neko nesaprotu, vai tagad ir stilīgi bārstīt Bībeles citātus un iet uz draudzes sanāksmēm? Ja tā, tad es esmu nožēlojami nestilīga un taisos tāda palikt. Un man vienalga, sekta vai tradicionālā baznīca, abi manās acīs ir vienādi.
current mood: irritated
|
|
(3 comments | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, September 23rd, 2003
| |
19:30 - Tā mīl Austrumos
|
Noskatījos kulta filmu "Varonis" un sapratu vairākas lietas. Pirmkārt, visi kritiķi, kas ir sajūsmā par to un dēvē šo filmu par ārkārtīgi emocionālu, ar dziļu jēgu piesātinātu mākslas darbu, nekad nespēs to pilnībā novērtēt. Jo mums, eiropiešiem, vienkārši nav lemts to saprast. Jā, atzīstu, es biju ļoti iespaidota, vizuāli un kompozicionāli filma bija lieliska, bet vienlaikus es arī skaudri apzinājos, ka saprotu (vai vismaz domāju, ka saprotu) tikai mazu daļiņu no tās. Eiropietis, ja vien nav īpaši studējis Austrumu kultūru, vienkārši nespēj uztvert tērpu krāsu spēļu īsto nozīmi. Eiropietis nesaprot, kāpēc meitene smējās. Un patiesībā ir diezgan nožēlojami, ka, pamatojoties tikai uz vizuālo uztveri, Rietumi uzskata, ka saprot Ķīnas filmu.
Otrkārt, ar savu rietumnieces uztveri iedziļinoties filmas tēlos, konstatēju, ka gada laikā, kopš esmu pametusi vidusskolu, esmu iemācījusies analizēt literārus darbus (protams, tādus, kuros ir, ko analizēt), filmas un raksturus vispār. Ak Dievs, kā man tas būtu noderējis visus tos divpadsmit gadus...
current mood: sad
current music: Tori Amos - Crucify
|
|
(22 comments | ir ko piebilst)
|
| Saturday, September 6th, 2003
| |
19:01 - Pavārmāksla
|
Nupat man paziņoja, ka es būtu spējīga piededzināt ne tikai vārītas bietes, bet arī kūkā ieceptu vīli. Nožēlojamākais ir tas, ka tā droši vien ir taisnība.
current mood: rezignēts
current music: Alanis Morisette - Ironic
|
|
(7 comments | ir ko piebilst)
|
|
|
|
|