|
|
Wednesday, March 2nd, 2005
| |
00:26
|
|
Dažreiz man rodas sajūta, ka es esmu iekļuvusi laika cilpā, no kuras netieku laukā. Apkārtējā pasaule griežas, bet es apjukumā stāvu un nesaprotu, kas notiek. Bet tā taču reizēm gadās visiem, vai ne? Vai ne?
|
|
(4 comments | ir ko piebilst)
|
| Saturday, February 19th, 2005
| |
23:47 - Senču gudrības
|
Šodien pirmo reizi sajutos piederīga šai tautai, uzzinot, ka tā ir vienīgā, kuras mitoloģijā dieviete - likteņa lēmēja pati raud par to, kādu likteni spiesta nolemt cilvēkiem. Es zinu dažus, pēc kuru dzimšanas nabaga Laimai droši vien sākās histērija.
current mood: drūmi vīpsnājošs
|
|
(3 comments | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, February 15th, 2005
| |
13:08 - Viena no lieliskākajām atziņām, ko esmu dzirdējusi
|
Kā zināms, viena minūte smieklu pagarina dzīvi par piecām minūtēm. Tas izskaidro, kādēļ kopš brīža, kad radīja dzīvību uz Zemes, Dievs dzīvo mūžīgi...
(c)Ass.lv
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Saturday, February 12th, 2005
| |
14:11 - Dilemma
|
Ja es turpināšu sevi ierobežot un pievaldīt mēli tikai tāpēc, ka baidos kādu aizvainot, tad drīz droši vien būšu mēma. Bet, ja teikšu visu, ko citi pelnījuši un ko es gribu teikt, tad drīz vien es varētu pamest šo pasauli ne gluži pēc savas gribas un ātrāk, nekā paredzēts.
Hmm. What to do, what to do?
|
|
(8 comments | ir ko piebilst)
|
| Friday, February 4th, 2005
| |
19:51 - Vientuļš piektdienas vakars
|
|
Pēc divus gadus ilgiem eksperimentiem ar reālo pasauli esmu nonākusi pie secinājuma, ka man te nepatīk. Varbūt atgriezties tur, no kurienes esmu nākusi?
|
|
(15 comments | ir ko piebilst)
|
| Saturday, January 29th, 2005
| |
15:09
|
|
| Friday, January 28th, 2005
| |
19:19 - Atklāsme
|
|
Ir tik burvīgi saprast, ka man kāds cilvēks nepatīk nevis tāpēc, ka es viņā saskatu savas sliktās īpašības vai projicēju uz viņu kādas nepatīkamas emocijas, kas saistītas ar kādu citu, bet gan vienkārši tāpēc, ka viņš ir stulbs. Sāku domāt, ka tās visas psihoblēņas ir tikai un vienīgi psihoblēņas.
|
|
(7 comments | ir ko piebilst)
|
| Saturday, January 22nd, 2005
| |
10:42 - Krēslas zona
|
Tāda dīvaina sajūta - sēžot pie datora, pēkšņi ieraudzīt dūmu virpuli sev acu priekšā. Bez jebkāda iemesla.
Varbūt Sātans dod mājienu, ka laiks nākt mājās.
|
|
(16 comments | ir ko piebilst)
|
| Friday, January 21st, 2005
| |
15:44
|
|
Dažreiz es nespēju paskatīties uz sevi spogulī.
|
|
|
| Thursday, January 6th, 2005
| |
20:53 - Eksistenciāli jautājumi
|
|
Ziniet, ja šis iestādījums, ko dēvē par Cibu, man vēlreiz pirms komentāra pievienošanas pieprasīs pierādīt, ka es tiešām esmu cilvēciska būtne, es sākšu nopietni apšaubīt savu piederību homo sapiens ciltij.
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Monday, January 3rd, 2005
| |
17:19 - Sākam jaunu gadu...
|
|
| Friday, December 31st, 2004
| |
17:28 - Gada pēdējais ieraksts
|
Nu tā. Šodien beidzot (beidzot!) ir gada pēdējā diena, un līdz ar to tiek veidots visaptverošs atskats uz visu notikušo. Lasiet, priecājieties, jūtiet man līdzi un, ja vēlaties, varat izmantot shēmu paši saviem kopsavilkumiem. Enjoy.
( Kopsavilkums )
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, December 27th, 2004
| |
08:02
|
Vienīgais, ko man devis tas sasodītais draugiem.lv, ir apziņa, ka manā dzīvē bijuši daudzi cilvēki, ar kuriem man būtu varējušas izveidoties labas attiecības, bet kurus es esmu atstūmusi. Tagad viņi, protams, nenāks man ne tuvumā.
Nolādēts.
current music: Enigma - The Cross Of Changes
|
|
(3 comments | ir ko piebilst)
|
| Wednesday, December 22nd, 2004
| |
21:53 - Nu, budisma speciālisti
|
Vai karmas likumi attiecas arī uz dzīvniekiem? Tas ir, ja es esmu nejauka pret kaķi, vai tas nozīmē, ka man tas tiks atmaksāts?
current mood: wasted
|
|
(10 comments | ir ko piebilst)
|
| Saturday, December 18th, 2004
| |
20:37 - Kārtējais oksimorons
|
|
Dažreiz manā dzīvē uzrodas kaut kas tik ļoti ne-manā-gaumē, ka man tas pat iepatīkas. Dīvaini.
|
|
(3 comments | ir ko piebilst)
|
| Monday, December 6th, 2004
| |
10:17 - Anekdote, kas nav nekāda anekdote
|
Pats drausmīgākais, kas vien var notikt - redzēt, kā piepildās tavs sapnis...kādam citam.
current music: СПЛИН - Бог устал нас любить
|
|
(6 comments | ir ko piebilst)
|
| Sunday, November 28th, 2004
| |
19:13 - Doma, ko reiz jau izvirzīja Andux
|
Cilvēki pārāk daudz nodarbojas ar monologiem. Nav komunikācijas. Cilvēki pārāk bieži runā runāšanas pēc, runā, lai kaut ko izlaistu laukā no sevis, lai kaut ko teiktu, nevis pateiktu. Un rezultātā parādās dzīvošana stikla kastēs. Visiem apkārt ir stikls, caur kuru viņi ir redzami, bet ne dzirdami. No tā arī rodas visas šīs problēmas un pārpratumi - "tu mani nesaproti", "tu manī neklausies", "tu mani nedzirdi". Jā, citi tevi nedzird. Pirmkārt, tāpēc, ka tu runā nevis viņiem, bet pats sev. Otrkārt, tāpēc, ka viņi negrib dzirdēt, kā tu runā. Viņi grib dzirdēt paši savu balsi.
Kur ir dialogi, cilvēki? Kur palikušas sarunas?
current mood: sasodīts
|
|
(12 comments | ir ko piebilst)
|
| Tuesday, November 23rd, 2004
| |
08:31 - Mirror, mirror on the wall
|
Spogulim laikam ir ļoti traģiska dzīve. Par skaisto, ko tajā ierauga, cilvēki slavē sevi, par neglīto - vaino spoguli. Un dažreiz pat sasit.
Ja kalpojat kādam par spoguli - izsaku līdzjūtību.
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Monday, November 22nd, 2004
| |
18:23
|
Ziniet, reklāmu ļaudis jau sen zaudējuši spēju mani pārsteigt, it īpaši nesen uzradušās Ādažu čipsu reklāmas iespaidā. Un es esmu redzējusi reklāmas pat grāmatu iekšlapās, tāpēc arī sen zinu, ka reklāmas ir iespējams iebāzt visneiespējamākajās vietās. Bet, ziniet, reklāma uz autobusa aizmugurējā loga ar tekstu "Kad braucu ar autobusu, mani neviena negribēja. Tagad man ir līzings!" ir kaut kas vienkārši ģeniāls. Un pēc tā jūs vēl brīnāties, ka vīrieši uzskata visas sievietes par mantkārīgām stervām.
current mood: ļoti, ļoti uzjautrināts
|
|
(2 comments | ir ko piebilst)
|
| Thursday, November 11th, 2004
| |
15:00 - Hronika
|
Man blakus iet večiņa ar diviem lieliem saiņiem un vēl smagu, piekrautu mugursomu. Aiz viņas steberē vecs vīrs un, rokas uz priekšu pastiepis, skaļi bauro: "Dod! Dod!" Un tajā brīdī, kad es jau domāju, vai nevajadzētu iejaukties, večiņa pagriežas pret mani un mīlestībā mirdzošām acīm tēlotās dusmās saka: "Nu, kā jums tas patīk? Viņš taču ir slims, gandrīz nevar pastaigāt, bet negrib pieļaut, lai es nestu smagas somas."
Es devos uz priekšu, atstādama viņus skaļi strīdamies (sieva beidzot laikam uzvarēja, un nabaga Valērijam nācās bubinot arī tālāk sekot viņai tukšām rokām), un nolēmu, ka šādas epizodes pat varētu atjaunot manu ticību cilvēcei. Varbūt. Iespējams. Kaut kad.
|
|
(3 comments | ir ko piebilst)
|
|
|
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}