Pilnīgas youtube nejaušības dēļ uzgāju tādu šovu kā "Shark Tank". Sākumā ideja likās tāda meh, tikai patika paskatīties uz to cik debīlas lietas cilvēki izdomā biznesa radīšanai un kādās problēmās iepinas. Pa vidam vēl klipiņiem jaucās britu versija, kura man bija par nopietnu.
Tomēr, pēc vakardienas Merlina pēdējās sērijas, kuru pavadīju paralēli spēlējot sudoku un neienteresēti, bezemocionāli vērojot, kas notiek, ārprātīgi pavilkos uz Shark Tank pēc pilnas epizodes noskatīšanās. Tas šovs liek man just emocijas! Ahhhh, fantastiska sajūta. So vicious, so sexy, so brutal! Yes yes yes!

Tātad, tas ir šovs par 5 miljonāriem, kuriem nauda nāk ārā no pakaļas un kuri izdomājuši izklaidēties. Tu esi izgudrojis dakšiņu, kas pārvēršas nazī, izveidojis no tā mazu biznesu vai ieguvis patentu, vai hujviņzinkovēl un tev vajag naudu, lai turpinātu attīstīt šo. Tu pastāsti šiem ģēnijiem savu ideju un cik tu par to gribi naudā un kompānijas akcijās, šie izlemj un savā starpā dažreiz kaujas par sev izdevīgāko darījumu. Un pats labākais ir tas, ka tie miljonāri vienkārši sēž un uzpelnās uz cilvēku izgudrojumiem. Viņiem ir ļoti daudz naudas un viņi papildus iegūst procentus no tavas firmas, kas visticamāk pelnīs miljonus.
Oh, the rush! The money! The heartbreak, the stupidity!

Nav nekā labāka kā Ziemassvētkos skatīties uz citu ciešanām.


P.S. Uztaisījām tādas svētku vakariņas ar tādu cūkgaļas cepeti, ka es pavisam nopietni apgalvoju — tas ir viens no labākajiem cepešiem manā mūžā. Un es to saku ar visu to, ka mans dārgais krusttēvs, profesionāls pavārs, ir visu mūžu mani lutinājis ar gaļas pagatavošanas ekselences virsotnēm. Mmmmmm. Achievement unlocked!

Priecīgus svētkus, pūkumiņi!

Šorīt atklājās, ka mūsu rajonā strādājuši profesionāli zagļi — izģērbuši World Heritage mājas no misiņa rokturiem. Par vienu rokturi varot dabūt 2 mārciņas! Tik mīlīgi.

Te vienreiz jāsaka paldies manam bezdarbieces statusam, jo durvis nevar ne attaisīt, ne aiztaisīt no ārpuses. Nezinu kā strādājošie cilvēki šodien iztiek, tas noteikti ir ģeniālākais attaisnojums, kāpēc kāds kavē darbu ever. Bet nav liela bēda. Attiecīgā veikalā jauns rokturis maksā 1 mārciņu (laba biznesa shēma: nopērc rokturi par 1 mārciņu un nodod dabūjot atpakaļ divreiz vairāk naudas!). ^_^

Kā man šodien teica: "Tu neko, ko tev iesaka, nedari, kamēr pati nenonāc līdz tam, ka to vajag."

Tā diemžēl ir. Plus, es esmu sliņķe, tas ir nenoliedzams.
Šīs nedēļas sākumā, pilnīgā apnikumā, ka nevaru dabūt normālu darbu, jo šķiet, ka pieteikumi krīt bezdibenī, beidzot saņēmos un aizgāju uzprasīt vietējā darba centrā (bezdarbnieku atbalsta dienests) vai tādiem cilvēkiem kā man vispār kāds palīdz atrast darbu. Kā izrādās — palīdz gan. Kamēr ir apstiprināta adrese un bankas konts, viss ir iespējams. Nu man maksās Latvijas vidējo algu mēnesī, sūtīs uz bezmaksas kursiem, pie īpašiem CV sastādīšanas profesionāļiem (jo kā izrādās LV sludinātie CV standarti te ir spļāviens jūrā), attīstīs manas spējas, veidos profilu, sūtīs darba ieteikumus utt.u.t.j.p.

Tai pašā laikā visādi door-to-door sales darbi mani vajā tā it kā es būtu viņu mīļākais ēdiens. Esmu jau iemācījusies atšifrēt kuri no visiem charming piedāvājumiem ir sūds. Un tie diemžēl ir visi.
Tā neko. Lēnā garā tik uz priekšu. Daudz lasu, mācos valodu un meklēju darbu. Nekā īpaša.