Sit mani kaut nost, tādus vecākus es nespēju saprast. Man bija tikai humpalu drēbes un dažreiz drēbes, ko radi sūtīja no ārzemēm, jo mēs nebijām turīgi, bet ja manai mammai kādreiz arī bija mazumiņš naudas, tas vienmēr tika bērniem. Atceros, kā viņa ar vienu nodilušu mēteli staigāja desmit ziemas, zābakus pirka humpalās, bet mums, bērniem, bija katru sezonu ij zābaki, ir ziemas mēteļi, ja vecie bija nonēsāti. Un ja izdevās tikt pie auduma, tad visiem bērniem kaut ko uzšuva. Sev viņa drēbes sāka pirkt tikai tad, kad mēs ar māsu jau augstskolā mācījāmies un strādājām.

bet neko, screw everyone, you can do whatever you want and buy whatever you want now.