Gultas biedram ir tendence reizi naktī ierunāties. Un vienmēr tad, kad es pusnomodā grozos uz citiem sāniem. Parasti nekad nespēju saprast, ko man saka. Es pat esmu uzsākusi sarunas "Ko?"-"Neko." stilā, taču tam nav jēgas, jo atbildes nāk no kaut kādas sapņu valstības.
Lūk, šonakt beidzot bija tas brīdis, kad es sapratu, ko man saka. Visas šīs naktis ar mani sarunājas ķīniešu valodā, proti: "Čung, čang, čing čang čo." Tā, kā lielākā daļa civilizācijas, kas nemāk ķīniski, attēlo ķīniešu valodu.

Ilgi smējos es miega delīrijā. Sieviešu mātes kad-bērns-bļauj-jāceļas instinkti ir tik noderīgi. Ja es miegā runāju, uzzinātu to tikai tad, ja pati no tā pamostos. Un, iedomājieties, cik interesants materiāls pasaulē tiek palaists garām!