Šī nav Latvija un Latvijā vēl ilgi tā nebūs, bet tas netraucē man laimīgi smaidīt un justies lepnai ar to, ka atrodos valstī, kur visiem ir vienādas tiesības precēties. Mazliet apskaužu tos jaukos bērnus, kas piedzims un nekad neaizdomāsies par to vai viņus kāds kādreiz atzīs un vai vispār ir vērts plānot savas sapņu kāzas. Es uzaugu ciniska, cerams citi uzaugs par lieliskiem, lepniem vienradžiem, kas dejos pa krāsainām varavīksnēm.

Jā. JĀ!



disklaimeris: uz pasaules vienmēr būs idioti, bet par to šoreiz ne.