Un, saproties, tā ir vissirreālākā, creepy sajūta pasaulē, kad tev vilcienā pretim nosēžas ~17 gadīgas meitenītes, kuras jau pazīstu pēc jaukajiem ģīmīšiem un pieturām, kurās viņas kāpj ārā, jo katru rītu viens un tas pats vilciens, tātad, viņas tev nosēžas pretim, divas un, vai to vispār ir legāli atstāstīt? apsēžas un ar rokām pa kājām, svārciņus tā uz augšu, bet ne pārāk daudz, mati pirkstos virpinās, lūpās skaisti smaidi un visa tā jaunība un jautājumi un man gribas pastiepties pretim un piekāst ikdienu un tad pieaugušais manī atgādina, ka es par to varu naturāli norauties un viss deg, deg, deg, acis šaudās pārliecībā, ka kaut kur ir noslēpta kaut kāda pornokamera, jo tādas lietas ikdienā NENOTIEK. NĒ.NĒ.NĒ. Knapi izturēju, gandrīz padevos un iedevu savu numuru - tik maz vajadzēja. Prāts aizpeldēja. Visu dienu jutos out of place.

Akdievs, Lielbritānija, tu esi tāda fucking izvirtule.
Uh. & fuck you.