Uz mūrīša

hmm beidzot man žoklis ir vietā :) un tagad man zobi ir smagi :D

aniwais, šīsnakts programma: "The vampire Lestat" Anne Rice

Smieklīgi, šodien atkal nopriecājos par mazo, neeiropisko veikaliņu esamību, štrunts par visu dabisko, pēc paskata, tāds padomju desu veikals, bet vismaz gaļa lēta un speķis, un tā garša arī ir lieliska krietni pārspēj rimi vērtības -> nu ja tagad skaidrs, ka man arī garšu izjūta mutē ir atgriezusies! iepriekš jutu tikai zāļu un anistēzijas rūgto garšu, kas lika apdomāt absolūtās anistēzijas lietderību... :)

Šim hobitam aizliedza ēst vismaz stundu!!!

par boyfriend responsibilities, dziļa patiesība... :D

http://www.youtube.com/watch?v=5035TY5RSpg

ko lai saka, african-american vampīriem vienalga par spīdēšanu

mana kondīcija ->http://www.youtube.com/watch?v=xJk4ozazAQo&feature=channel

Karijs uzveicot vēža šūnas :)

Rock'n'Roll king lives! i mean Elviss!!!

nu ja jau par mūziku, ar garu vaidu atteicos no stomp koncerta....eh nu varbūt citreiz...

Jautājums...
Ko darīt, kad nezināmu iemeslu dēļ paklūpi? vai drīzāk, kā nodrošināt to, lai nepaklūpi atkal? (tas notiek ne jau pirmo reiz) dumi tas akmens pazūd un uzrodas, bet ko darīt, citu novācu un šeku reku tas atkal ir priekšā un atkal es klūpu...

PS: vismaz šoreiz eleganti VIP personu un kameru priekšā :D

Cilvēkiem patīk ka smaidu, nevis, ka esmu priecīga...

Lasīju šo, šķiet man patīk pasmieties par pasaules uzskatiem, tādēļ arī izbaudīju ar humoru so rakstu...

un tomēr man šobrīd sanāk tas perversi! nebiju domājusi ka to darīšu, bet tagad skatos, kas sanācis - domāju mazi perversi ķēmiņi... bet gan ar laiku kļūs skaistāki un pieklājīgāki, lai var tautās vest... :p

Šobrīd vācu valodu derētu atkārtot... secinu ka pamazām to atgūstu :)skaists tekst un tas būs mans varoņdarbs :)

dzīves ikdiena <--- he is so right, i think i love this squirell!!

šī skola manī rada neizpratni, un šie logi ir nogurdinoši un garlaicīgi, es pat īsti nezinu ko īsti darīt...

Man ir lomkas... lomkas pēc meža, pēc ezera meža vidū, pēc laivas ezera vidū, kas pa vidu mežam! izskatās ka man tiešām pietrūkst airēšanas, tas gan manai mugurai nepatika, bet tādas skumjas tiesi pēc skaistuma un brīvības sajūtas kas radās. atminos agros rītus, kad rasa vel zālē, elpa met tvaika mutuli, uz ūdens vēl silta un maiga migla, ir gaišs, un gaiss tik dzestrs dzestrs, un ir klusums, dzirdami tik airu šļaksti, papildus vēl ik pa brīdim dzirdams kā gar laivas malām viegli ūdens virmo... un no rīta ūdens vēl silts un gaisu migla silda. Jā visskaistākais ir no agra rīta ar smailīti pabraukāties...

hmm, gribu kļūt vismaz tik sievišķīga, lai manā istabā būtu spogulis....

manī atkal ir pamodies tas!!!! Nezinu kādēļ tas ir gulējis tik ilgi, bet labi vien ir, tagad tas ir pamodies, izgulējies un, nu tas mani kurbulē, tincina un liek darīt, darit darīt darīt darīt (un tieši tā kā rakstu, bez komatiem). Pats jaukākais, ka tieši no tā es gūstu enerģiju, prieku un visu pārējo... nu labi ne gluži visu, bet, nu jāpriecājas...es ceru viņš/viņa/tas, tagad paliks nomodā caurmērā ilgāk un cerams, nenoplaks vispār, ak kā man patīk viņa kūņāšanās un kņudēšana viscaur ķermenim...nu ko legāla un skaista dzīves narkotika...es šobrīd runāju par dzinuli, kas liek darīt daudz daudz daudz dažādas lietas, likt skriet un par to priecaties, tieši tas man sāk likt domāt, ka esmu izvēlējusies iespējams, to profesiju, kas man arī piestāv un der!

jauki pārsteigumi draugos parādījušies, bet tomēr tas ir visai interesanti :)