Uz mūrīša

es vēlējos sniegu, to tik ļoti ļoti ievēlējos, ka lūk tas vēl arvien snieg, un jau teicu labiem cilvēkiem, kas sniegs nenokusīs vēl kādu laiku un lūk tas turas jau tik ilgi, man patiess prieks par šo baltumu un balto pārslu puteni. es to baudu un priecājos par to... lūk tā ir lieta kas spēj pacelt spārnos un likt uzsmaidīt...

Un tomēr dzīve ir neparedzama, katrs tās solis ir kā jauns atklājums un pieeja, nedaudz domu un jau atkal esi citur...

steidzami vajag pārmaiņas!!! steidzami! gribu izlādēties nevis ... ...(nerakstu lai nerastos sālīti pārpratumi, kas vienmēr rodas!) deģenerējošus pasākumus...interesanti vai ir arī kāds disko, kur ir sastopama normāla mūzika, sveši cilvēki un ālēšanās līdz neprātam?

kā dabūt profesionāļus saeimas ēkā...

eiropa mūs nesapratīs

eh latvieši latvieši

Lasīju un sāku smieties... Mīlestība, protams, apreibina, bet šņabis tomēr lētāks
Tas ir nācis no šīs izteicienu sērijas...

--------------------------------------------------------------------------------


* Es tev ticu vairāk nekā sev…
* Sasodīti kolosāls!
* Ko tad es? Es jau neko!
* No tevis sanāktu varen jauks līķītis…
* Neesmu dollārs, lai visiem patiktu.
* Man tāda spalvaina nojauta…
* Kustini pamperus!
* Miroņu variants!!!
* Ko tu kliedz, ka zarnas redzamas?!!
* Čūska bārdainā
* Stulbi gan man šodien sanāk no gultas celties…
* Lūk, nāk kaut kas… Laikam tava nāve…
* Krataties uz mājām, večas!
* Tu tik ilgi braukāji pa laimes kalniņiem, ka tev tagad pilna pakaļa ar skabargām!
* Velns, lai parauj, slikti pielec, ko?!!
* Nežēlīgi nepatīk…
* Čiks…un viss!
* Es ar tavām zarnām kurpes aizšņorēšu!!!
* Nē, tik daudz man nepielec!
* Tev nevajadzētu izsaukt “ātros” un izvilkt skabargu no pēcpuses?!?
* Savācies nu! Tā kā veca košļene!
* Muti ciet un ausis gar sāniem!!!
* Pēc muldēšanas nāk nāve…
* Tev smadzenes domāt netraucē?
* Tāda dīvaina skaņa, it kā kāds žņaugtu papagaili…
* Izstiepusies kā cūka pēc dzemdībām…
* Ezītis-psihopāts
* Ne tik vētraini, večiņ!
* Nu, lūk, …es atkal ar sevi sarunājos…
* Jumtu rauj nost…
* Tev bērnībā skābekļa trūka vai tu tāds zaļš no dusmām esi???
* Tu te tagad mani šņorēsi???
* Tev tas iedzimts vai vienkārši neizgulējies???
* Zaķīši, reizēm jūs mēdzat būt tādas maitas!!!
* Galvu durvīs iespiedi?
* Reāli tas nav, bet noticēt jau visam var… sevišķi ap Ziemassvētku laiku…
* Piekauj savu spilvenu!!!
* Vari tu reiz pasēdēt bez saviem ekstrēmiem izgājieniem?!!
* Imidžs kā sētas mietam
* Jo vairāk jūs skraidāt pa beigtu kaķi, jo plānāks tas kļūst.
* Dažreiz kritiens ir sāpīgs…
* Prāta nav-ar karoti neieliksi!!!
* Tas, kas smejas pēdējais, iespējams, nav sapratis joku….
* Nav nemaz tik slikti kā liekas…viss ir vēl sliktāk
* Apdedzināšos, bet draugam uzpīpēt atstāšu
* Dod citam vairāk nekā sev…lai aizrijas!!!
* Uz plauktiņa stāv divi pīrādziņi, ej un paņem vidējo
* Vecums nenāk viens…
* Jaunība aiziet-stulbums paliek!
* Te nevis man slikta attieksme, bet tev slikta uztvere!
* Naivā, sķīstā, nesamaitātā dvēsele…
* Viņš var visādi tevi…sacīsim, ietekmēt…
* Ko tu rēc, lops!!?
* O, tiko no frizētavas?…Jauns spalvas sakārtojums?!!
* Skatās voblas acīm…
* Daži naktīs guļ, citi- nogurst
* Es pēc tevis ilgojos kā pēc augoņa uz pakaļas!
* Pirmais teātra likums: (skaļi) RUNĀ TĀ, LAI TEVI VAR SADZIRDĒT!!!
* Mani tas nerausta
* A šīs savas pamācības pietaupi bērniem!
* No viena grāvja otrā nonākt ir elementāri!
* Mēs esam komplekts
* Viss, prasi piedošanu!!!
* Nekā! Nulle! Vakuums!!!
* Viņam meitenes nenozīmē neko citu kā vien matraci
* Pārgudrā pakaļa!
* Tu staigā apkārt ar tādu skatienu, it kā tev novembrī Ziemassvētki…
* Tev gan karātavu humors…
* Mēs zinām tikai to, ka ne sūda vēl nezinām!!!
* Tev nu gan uznāk…
* Tas mani novedīs līdzslepkavībai 24 stundu laikā…
* Man ir apšaubāms prieks par to…
* Netēlo te nevainīgo, tev nepiestāv!
* Bez sirds un bez mugurkaula.
* Garndiozi slims!!!
* Laužās kā jaunava pēc 9 aborta!
* Man dažas skrūves kļuva vaļīgas…
* Izbeidz izsaukuma teikumus!!!
* Ak, Dievs, kā šis cilvēks var muldēt!!!
* Es neņemšu no tevis šokolādi
* Par daudz ir par daudz, bet daudz par daudz ir tieši tas, kas vajadzīgs
* Ģenialitāte slēpjas detaļās!
* …zūd ticamības moments…
* Gaisma deg, bet neviena nav mājās.
* Situācija nav pakļaujama detalizētākai analīzei.
* Tāda, lūk, bēru runa.
* Tipiska vīriešu reakcija: sarauktas uzacis un līdz zodam notecējusi siekala
* Trīs vārdi: KURU. TAS. INTERESĒ. ???!!!
* Smilškastes sindroms.
* Tavs prāts apžilbina…
* Ko guli kā sabraukta vēvere?
* Piekakāta dvēsele un piebradātas smadzenes
* Staigā zoofils pa cūku fermu un flirtē…
* Zābacisms!
* Sievietes pa nakti sabojājas…
* Dzīvot ir forši, nav jāiet nekur projām.
* Bābas pazemo sievietes ideju.
* Visu dienu skatījos, ka tik kaut kur nemētājas tavs līķis…
* Tāda izskatās dzīve, kura nekad nemainīsies.
* Profesionālais kretīnisms.
* Pilnībā nepierādāms apgalvojums, bet man patīk
* Un šis process saucas: “VISAS DURVIS VAĻĀ”
* …un viņi krita pusmūža krīzes banālajā frontē…
* Mazi vārdi-liela ideja.
* Saīsini savu sakāmo līdz punktam!
* Mīlestība, protams, apreibina, bet šņabis tomēr lētāks

Come on, come on
Put your hands into the fire
Explain, explain
As I turn and meet the power
This time, This time
Turning white and senses dire
Pull up, pull up
From one extreme to another

From the summer to the spring
From the mountain to the air
From Samaritan to sin
And it’s waiting on the end

Come on, come on
Put your hands into the fire
Explain, explain
As I turn and meet the power
This time, This time
Turning white and sense dire
Pull up, pull up
From one extreme to another

From the summer to the spring
From the mountain to the air
From Samaritan to sin
And it’s waiting on the end

and now I’m alone I’m looking out
I’m looking in, way down
The lights are dim
and now I’m alone I’m looking out
I’m looking in, way down
The lights are dim

Ooooh

Come on, come on
Put your hands into the fire
Come on, come on

lasīju un domāju, un aizvien vairāk saskatu sevi šai latviešu sakāmvārdā:
Ugunij nekad nav malkas diezgan...

bet ne tas nav tikai negatīvi...

un katru reizi, kad piemirstu, es to no jauna redzu, atkal un atkal, un liela daļa pasaules man šķiet naiva, nu a ko padarīt ka redzu reālo dzīves daļu, līdz ar to nevēlos pieļaut šo, mmm.... kļūdu...?

nezināju ka vēlme pēc uzmanības ir noziegums, taču dažiem tā šķiet...

Pirms kāda laika, man tika pastāstīts šāds notikums, dialoga beigas bija tādas:
- You just haven't met a real man!
- Why do you think i became a lesbian in first place?

saruna no manas dzīves, kura lika aizdomāties:
- pasaki kaut ko mīļu...
- nu ko lai pasaka, ja nu vienīgi ar labu nakti...


šķiet daudzi cilvēki ir tik vienādi, kaut arī tik atšķirīgi...un ddažas lietas laikam nav domātas visiem...

pārsteigums!

vakar visa kāpņu telpa bija vienos dūmos, vēlāk arī visas istabas, visu nakti viss oda pēc dūmiem, arī šorīt vēl bija saostāma deguma smaka! Protams bija jauki uzzināt ka pusmiskastes ir nodegusi un ugunsdzēsēji ļoti ātri izpildīja dzēšanas procedūru, bet interesanti bija tas, kā viņi vēroja mūs un mēs viņus. Izskatījās, tā it kā mēs būtu mazie meža dīvainīši, kas nevēlas nekur doties (savā ziņā tā arī bija)!

PS: cilvēku reakcija uz tekstu - man laikam māja deg, viss vienos dūmos, atbilde bija ķiķināšana, bet laikam mūsdienu cilvēki neko neņem par pilnu...

Mūzika: here comes the sun (little baby)

Ārzemnieki ir interesanta tauta, pēc aptuveni stundas skypošanas viņi ir spējīgi pajautāt, vai tu nevēlies mani precēt? vārds pa vārdam un ir viņš sāk censties pierādīt, ka viņš ir dzīves mīla... (viņš labi argumentēja, tikai tad vajadzēja izņemt foto, honestly)
pats interesantākais, ka vienā brīdī viņš man centās ieskaidrot ka līdz šim neviens nav atzinies man mīlestībā un ka mana sirds esot brīva... (interesanti kas viņam lika tā domāt)

bet bija interesanti atminēties, ka ir arī tāda tipa cilvēki, kas sievieti redz kā bērnu ražotni...

Ok atzīstos ir interesanti droši vien strādāt par ārstu, bet ko darīt viņi nekam neder...
biju nolikusies gultas režīmā, tagad, vēl ar vien ar smagiem reiboņiem(biki vieglākiem gan) aizeju pie ārsta, nododu analīzes, un ko domājat (godīgi sakot es i necerēju uz ne ko citu) man nekā nav! Tobīš analīzes it neko neuzrāda, man viss kārtībā...no tā izriet mans secinājums, jo sūdīgāk man iet, jo skaidrāk, ka analīzes uzrādīs, ka viss kārtībā...

sāku apdomāt versiju, ka slimības, infekcijas, vīrusi un sliktas jušas ir vienkārši iluzioniska situācija, kad smadzeņu darbība pēkšņi izlemj kaut ko nepieņemt vai pieņemt par daudz, citiem vārdiem sakot šai dzīvē nekas nav īsts, tas viss ir tikai izdoma, mēs esam viens otra iztēlē, un mēs viens otru ietekmējam, novedam ārprātā un tā tālāk...

savādi pēc karmas likumiem man nevajadzētu saslimt, bet pēc labāka darba, es vel arvien esmu apaukstēta, bet varbūt tas uz labu? kā sacīt jāsaka, ir lietas kas nenotiek tikai tāpat, tātad saslimšana ar var pie kaut kā novest...

apdāvināt labus un sirsnīgus cilvēkus tik tiešām ir augsta balva...
sadzirdēt patiesu pateicību ir tiešām iedvesmojoši un patīkami, vēlāk ir sagaidāms patīkams nogurums, man pat nav iebildumu par iesnām...

nu tā atskaite...
izskatos nedaudz šokējoši, bet man piestāv īpaši tie zaļie un melnie toņi (he he);
pēc mazāk kā stundas man ir mans pirmais eksāmens un man no tā ir tikai nedaudz bail;
rīt man ir vēlviens ap pulkstens 18.00;
neesmu nakti gulējusi, šoreiz pilnībā, nevis kā parasti pāris stundas;
visur ir lampiņas un kaut kādas sveces, laikam ziemassvētki tuvojas;

papildus varu minēt, ka nu zinu kādēļ nedrīkst modināt miegā staiģājošu cilvēku - viņš tāpat nepamodīsies pilnīgi un paņems un izlamās par to ka neļāvu iet ārā pa durvīm (tb pie kaimiņiem vienā apakšveļā)

veiksmīgu pilnmēness laiku jums!!! ^^

viena garkājaina sniegbaltīte atrada praksi PR, vai tomēr PR studente atrada praksi un būs sniegbaltīte kostīmā?


PS: mani kaitina manas nogurušās acis!

un pārskatot vēstules atradām vienu, ko es savā visagrākajā bērnišķīgumā biju rakstījusi vectēvam, ar dzejoli un veselības vēlējumiem...
man pat biki smiekli sanāca, ka izrādās es biju tāds knauķis un varēju ko tādu rakstīt... (savādi ka rokraksts daudz nav mainījies, kopš tiem laikiem)

nu ko... kopš vakardienas man ir vēl viens radagabals...

Vetārsti...

interesanta doma, ka vetārste ir tik bailīga no dzīvniekiem, ka krīt panikā sasauc varzu ar tik pat bailīgām medmāsām kas padara situāciju vēl dramatiskāku, trīcošām rokām pieskaras pie kaķa...un lēkdama atlec no kaķa (neizņēmusi šļirci) jo redziet viņš iešņācās vai noņaudējās!!! Līdz šim neviens tā nebija lēkājis apkārt...ja godīgi viņa jau sāka trīcēt kad Rausis norūcās kad izņēmu no kastes, nu viņam patīk rūkt, tā izrādot nepatiku, nesmilkstēs tak...

vetklīnikā saucās pagaidu ārstīte uzlikta, nu goda vārds ieraudzīšu viņu vēlreiz jautāšu tieši, sakiet kad īstie ārsti būs darbā???