Uz mūrīša - 18. Augusts 2009

Man ir lomkas... lomkas pēc meža, pēc ezera meža vidū, pēc laivas ezera vidū, kas pa vidu mežam! izskatās ka man tiešām pietrūkst airēšanas, tas gan manai mugurai nepatika, bet tādas skumjas tiesi pēc skaistuma un brīvības sajūtas kas radās. atminos agros rītus, kad rasa vel zālē, elpa met tvaika mutuli, uz ūdens vēl silta un maiga migla, ir gaišs, un gaiss tik dzestrs dzestrs, un ir klusums, dzirdami tik airu šļaksti, papildus vēl ik pa brīdim dzirdams kā gar laivas malām viegli ūdens virmo... un no rīta ūdens vēl silts un gaisu migla silda. Jā visskaistākais ir no agra rīta ar smailīti pabraukāties...