6. Okt 2007 00:16 grib izlīda uz āru es redzu tumsu nakti un zāli, kas ienak manī un grauž manu sāpi es lūgtin lūdzos bet nnesaņemu nekā
un velreiz mans deguns gaisā saraucies ir tas - tūkstoš ādas runkās, tūkstoš dzīļu naidā
es gribu tevi skaut bet neveelos redzeet, tikai ienīst un mīlēt;
gribu izjust tūkstoš liesmu mēles kad tās manu ķermeni tūkstoš daļās rauj, bet liktenī spogulī es neredzu nekā vien vienīgu skuķi bez nekā;
es redzu un vēlos, bet sasniegts nebūs nekad skaij mani mūžīgā tumsa, lai debess aprij pārējo... ir doma |