7. Maijs 2009 12:00 Nu es ir viens traks gabals!!! pa telefonu zvanot es trīcu un drebinos, sirds pa muti lec laukā no satraukuma!!! nu jā bet toties tais mirkļos kad jāsniedz prezentācija vai jārunā ar profesoru, vai piemēram uz to pašu darba interviju es nu augstākais īsu mirkli pirms jūtu skudriņas... nu vai šitais nav marasms?
PS: latviešu tulkotāji mani ir iedvesmojuši. grāmatas nosaukums angliski, "Misery", latviskais tulkojums: "Mizērija"! PS nr 2: c'mon ir pieklājīgi iestādēm atbildēt uz sūtītu vēstuli atsūtīt atbildi 2 dienu laikā, nu labi trīs!!! runa par to ka es sūtu lūgumu pa praksi... "yeah i'm bitchy! bet uz pieklājīgu lūgumu var arī pieklājīgi atbildēt, nē mēs negribam, nē vietu nav vai ziniet mēs uzsprāgām, nevaram jūs pieņemt!" ir doma |