. Šodien nolēmu, ka pietiek cīnīties ar vējdzirnavām, un tāpēc nākot no Vecrīgas uz mājām nopirku sev violeti baltas tulpītes, no Andra dāvinātajiem ziediem man divu veida palikuši atmiņā, vienas neizplaukušas lilijas, kas veselu mēnesi mocīja mani ar savu saldo ziedu smaržu, un otras - mazas, krāšņas, oranždzeltenas rozītes, kas slēpās zaļganbrūnās, kuplās lapās.

Vējains. Ne tik ļoti kā sestdien Pāvilostā, kur vēja ģeneratori kā milzu kaijas ritmiski vēcināja spārnus, tad skatījos kā amatieru rallijā zilā Opel "muša" uz grunts met cilpas, kā tā klusām danco ap nostutētām riepām. Turēju īkšķus par tevi, mušiņ, kaut arī zināju, ka raizēm nav pamata. =)))

 - tulpītes jau atvērās.