Jūlija piezīmes.
Jul. 28., 2013 | 06:10 pm
No:: melnbaltalapsa
Tējas krūze ar tējas dabīgumu krūtīs uz galda kreisās malas. Rakstu ar kreiso roku. Kaskāde un apelsīnu daļas. Neizliet tikai. Izmirkušas ūdenī tējas lapiņas.
Ūdens. Mani atkal vilina jūra. Smilts. Gaiss. Zeme, kas reiz bijusi zem ūdens.
Esmu atkarīga no jūras malas. Es varētu apmaldīties šajā atkarībā.
Viļņi, kas apņem miesu - apģērbtu, neapģērbtu - tam nav būtiskas nozīmes. Sajūtas un esība ir noteicošā.
Stāvēt tur un elpot. Kā Afrodītei, kas cēlusies no šiem viļņiem. Cēlusies no šīm asinīm.
Esmu miesa un asinis.
Klausos Ed Sheeran. Eda noskaņojums. Atdzen atmiņas. Atceries?
Telts. Viens guļamais maiss. Es atveru acis. Atkal ir nakts gaisa sasalusi zeme. Es jūtu rasu. Es jūtu zemes elpu. Rīts. Tu esi pie ugunskura un uzturi to dzīvu. Es veros Tavā līdz pusei kailajā ķermenī un mani pārņem ugunskura siltums. Aptinu ap kailajiem pleciem Tavu apmetni un nostājos Tev blakus. Tu esi tuvs. Vienmēr tāds esi bijis, lai gan es nekad neesmu uzskatījusi Tevi par Savu. Mans Cilvēks ir bijis vien Viens. Neaizvietojams. Un es nevēlos, lai kāds spētu aizvietot. Esmu Tev teikusi arī šo savas dzīves daļu.
Tu esi Cits. Vienmēr Cits un es esmu iemīlējusies Tavā Citādumā. Tavā Citādajā esībā. Tavā spēcīgajā garā. Senlatviešu Garā.
Tu smaidi skatoties uz mani. Divas bizes un es jūtos naiva. Kažokādas. Dzīvnieku astes. Lins. Dzelzs. Es esmu iemīlējusies. Eju taisni jūrā. Neatskatoties uz Tavu pastiepto plaukstu, kas sola siltumu un drošību..
Eda noskaņojums. Citas atmiņas atdzen. Atceries?
Es atveru acis. Ir nakts. Piķa melna nakts, ko atspīdina vien niecīga svece uz palodzes. Tavs dzīvoklis. Tava aura. Tu kutini manu ādu ar savu bārdu. Trīs dienu neskūtajiem rugājiem ir tik specifiska pievilcība. Es jūtu vīraka smaržu no Taviem garajiem matiem. Es reibstu. Veros Tavās aizvērtajās acīs. Garas skropstas. Mierpilns Tu guli un neredzi manas asaras, kas rit pār seju manu.
Krāsains apģērbs. Sveces. Vīraks. Grāmatas. Esmu iemīlējusies. Eju taisni dzīvē. Taisni filosofijā. Taisni visos tajos cilvēkos, kas vienmēr ir Tev apkārt un tver katru Tavu vārdu kā mantru. Eju taisni Tavā dzīvē. Neatskatoties, ka mana dzīve atrodas kaut kur citur..
Tēja izdzerta. Eds izdzied savas pēdējās notis.
Šis vakars ir skaists. Par spīti tam, ka Tu neesi man blakus. Tevis šeit nav, bet tas nenozīmē, ka ja manas acis Tevi neredz, mans prāts par Tevi nedomā. Pretēji. Nē. Pretēji.
Tu esi visos manos jutekļos. Visā manā būtībā.
Es tikai protu dzīvot arī bez Tevis. Nesūtīt vēstules uz fronti. Neraudāt klausulē un teikt cik ļoti man Tevis trūkst. Mums taču ir visa dzīve, kurā satikties un nodzīvot kopā.
P.S. Es tikai ceru, ka Tu netiksi nogalināts.. Negribētos atkal teikt - atceries..?
Ūdens. Mani atkal vilina jūra. Smilts. Gaiss. Zeme, kas reiz bijusi zem ūdens.
Esmu atkarīga no jūras malas. Es varētu apmaldīties šajā atkarībā.
Viļņi, kas apņem miesu - apģērbtu, neapģērbtu - tam nav būtiskas nozīmes. Sajūtas un esība ir noteicošā.
Stāvēt tur un elpot. Kā Afrodītei, kas cēlusies no šiem viļņiem. Cēlusies no šīm asinīm.
Esmu miesa un asinis.
Klausos Ed Sheeran. Eda noskaņojums. Atdzen atmiņas. Atceries?
Telts. Viens guļamais maiss. Es atveru acis. Atkal ir nakts gaisa sasalusi zeme. Es jūtu rasu. Es jūtu zemes elpu. Rīts. Tu esi pie ugunskura un uzturi to dzīvu. Es veros Tavā līdz pusei kailajā ķermenī un mani pārņem ugunskura siltums. Aptinu ap kailajiem pleciem Tavu apmetni un nostājos Tev blakus. Tu esi tuvs. Vienmēr tāds esi bijis, lai gan es nekad neesmu uzskatījusi Tevi par Savu. Mans Cilvēks ir bijis vien Viens. Neaizvietojams. Un es nevēlos, lai kāds spētu aizvietot. Esmu Tev teikusi arī šo savas dzīves daļu.
Tu esi Cits. Vienmēr Cits un es esmu iemīlējusies Tavā Citādumā. Tavā Citādajā esībā. Tavā spēcīgajā garā. Senlatviešu Garā.
Tu smaidi skatoties uz mani. Divas bizes un es jūtos naiva. Kažokādas. Dzīvnieku astes. Lins. Dzelzs. Es esmu iemīlējusies. Eju taisni jūrā. Neatskatoties uz Tavu pastiepto plaukstu, kas sola siltumu un drošību..
Eda noskaņojums. Citas atmiņas atdzen. Atceries?
Es atveru acis. Ir nakts. Piķa melna nakts, ko atspīdina vien niecīga svece uz palodzes. Tavs dzīvoklis. Tava aura. Tu kutini manu ādu ar savu bārdu. Trīs dienu neskūtajiem rugājiem ir tik specifiska pievilcība. Es jūtu vīraka smaržu no Taviem garajiem matiem. Es reibstu. Veros Tavās aizvērtajās acīs. Garas skropstas. Mierpilns Tu guli un neredzi manas asaras, kas rit pār seju manu.
Krāsains apģērbs. Sveces. Vīraks. Grāmatas. Esmu iemīlējusies. Eju taisni dzīvē. Taisni filosofijā. Taisni visos tajos cilvēkos, kas vienmēr ir Tev apkārt un tver katru Tavu vārdu kā mantru. Eju taisni Tavā dzīvē. Neatskatoties, ka mana dzīve atrodas kaut kur citur..
Tēja izdzerta. Eds izdzied savas pēdējās notis.
Šis vakars ir skaists. Par spīti tam, ka Tu neesi man blakus. Tevis šeit nav, bet tas nenozīmē, ka ja manas acis Tevi neredz, mans prāts par Tevi nedomā. Pretēji. Nē. Pretēji.
Tu esi visos manos jutekļos. Visā manā būtībā.
Es tikai protu dzīvot arī bez Tevis. Nesūtīt vēstules uz fronti. Neraudāt klausulē un teikt cik ļoti man Tevis trūkst. Mums taču ir visa dzīve, kurā satikties un nodzīvot kopā.
P.S. Es tikai ceru, ka Tu netiksi nogalināts.. Negribētos atkal teikt - atceries..?