Februāra piezīmes. Par Iedvesmām un Balkāniem, kas ir dzejnieku meka
« previous entry | next entry »
Feb. 3., 2012 | 09:33 pm
Skaņa: POISONBLACK
Šķiet, ka visas manas vēl neindificētās Mūzas ar Iedvesmu pārpildītām kastēm, prātiem un sirdīm, ir uzlīdušas uz skapja augšas, un ņirdz, raugoties lejup uz mani. Protams, ja vien man būtu skapjaugša, kur viņām nepateicīgajām slēpt savu grēcīgo miesu.
Mans Mūzas ir saprotams, ka grēcīgas. Piesūkušās ar lētu vīnu, sēžot pie kāda apšaubāma bāra letes. Piesūkušās ar cigarešu dūmiem, kas ritmiski plivinās virs galvas pelēcīgā mākonī, ietērptas un iesprostotas kādas spēcīgas, skaistas rokas skaistajos pirkstos. Pārpildītas ar baudas un svētlaimes izgarojumiem no vienreiz satiktiem cilvēkiem, kas dzīvē atstājuši neizdzēšamas pēdas. Mūzas jau nezin vairs pēc sava vārda, jo katru nakti saucas savādāk, svešāk, pieglaimīgāk.
Deldēju grīdu un spilvenus kopā ar lellēm un rotaļu lāčiem, kas šonakt [un arī vakarnakt, tikai citā vietā šajā pašā laikā], baisi klusē. Deldēju, cenšoties kaut rindu, vārsmu uzskricelēt rokrakstā savā piezīmju burtnīcā. Nesanāk. Piezīmju burtnīca nav dienasgrāmata, kur vārsmas pašas top. Tad nerunā Mūzas. Tad runāju es pati.
Netīk man, ja kaut kas nenotiek pēc mana prāta. Netīk izjaukts līdzsvars, nolauzti nagi un netīk, ja pastāv sāpes, pagātne un nāve.
Mieram ir vien uz palodzes iekšķīgi svečturos degošas sveces. Siltuma un gaismas avoti. Mūzika. Tēja. Atspulgs, kurš neattēlo vairs ne mani, ne Viņu, bet gan būtni ar kādu austrumniecisku vārdu - es vēl neesmu ar šo būtni iepazinusies, tamdēļ nepratīšu nosaukt viņu nekādi..
Jā, jā zinu, ka TV ir viens vienīgs ļaunums un atņem laiku, bet sižets par Taizemi bija izglītojošs. Jaunais gads Taizemē tiekot atzīmēts ar ūdens svētkiem - ielās cilvēki viens otru apšļaksta ar ūdeni. Budistu mūkus arī drīkst svētīt ar ūdens šalti sejā, ko vietējie labprāt piekopj.
Budisti. Un es baidos, ka Kristaps Liep. - Budisma releģiskais fanātiķis, ņems un aizbrauks kaut kur uz Taizemes iekšieni, vai vēl jo trakāk [lasīt: aizraujošāk, jo es arī vēlos] uz Balkāniem, pirms vēl satiksimies uz vienu vai vairākām kafijas tasēm kādā omulīgā Mierielas republikas kafejnīcā.
Balkāni laikam ir dzejnieku Meka. Jāteic, nav pārsteigums, ka dzejnieku dvēseles raujas turp. Mums - radošajiem - taču visiem nepieciešams atelpas brīdis no tiem, kas velns pār stenderi, kaut kā pamanās zināt itin visu par ikvienu, tikai ne sevi.
Lai gan, pēdējā laikā [un arī šodien iekš automašīnas sēžot, kad uzziedēja ledus puķes logā manas vainas dēļ - spēlējos ar elpu] atkal esmu baudījusi devu uzmanības, atkal un atkal tiekot nosaukta par Ledus Karalieni, [neba es vainīga, ka manos baltajos matos sniegpārslas savijušas guļvietu un padara visu manu koptēlu ar sarmu pārklātu] jāteic, ka es tomēr alkstu siltuma. [Nē, pasarg dies' ne jau Pavasara es alkstu!] Vienkārši, paviesojos priekšpilsētā un sapratu, ka aukstums mājo manās sajūtās..
Es mīlu savas oranžās sienas, kas kā audekls stiepjas telpā. Es mīlu katru tur vēl palikušo nieku, kas atgādina kādu notikumu, paķer līdzi sajūtu. Mīlu, bet tur glabājas atmiņas. Atmiņas laupa manu garīgo līdzsvaru. Es tā teicu un es tā teikšu vēl ilgi.
Pilsēta. Gaismas no fabrikas logiem. Fabrikas meitene. Izveidota pēc ģīmja un līdzības.
Mans Mūzas ir saprotams, ka grēcīgas. Piesūkušās ar lētu vīnu, sēžot pie kāda apšaubāma bāra letes. Piesūkušās ar cigarešu dūmiem, kas ritmiski plivinās virs galvas pelēcīgā mākonī, ietērptas un iesprostotas kādas spēcīgas, skaistas rokas skaistajos pirkstos. Pārpildītas ar baudas un svētlaimes izgarojumiem no vienreiz satiktiem cilvēkiem, kas dzīvē atstājuši neizdzēšamas pēdas. Mūzas jau nezin vairs pēc sava vārda, jo katru nakti saucas savādāk, svešāk, pieglaimīgāk.
Deldēju grīdu un spilvenus kopā ar lellēm un rotaļu lāčiem, kas šonakt [un arī vakarnakt, tikai citā vietā šajā pašā laikā], baisi klusē. Deldēju, cenšoties kaut rindu, vārsmu uzskricelēt rokrakstā savā piezīmju burtnīcā. Nesanāk. Piezīmju burtnīca nav dienasgrāmata, kur vārsmas pašas top. Tad nerunā Mūzas. Tad runāju es pati.
Netīk man, ja kaut kas nenotiek pēc mana prāta. Netīk izjaukts līdzsvars, nolauzti nagi un netīk, ja pastāv sāpes, pagātne un nāve.
Mieram ir vien uz palodzes iekšķīgi svečturos degošas sveces. Siltuma un gaismas avoti. Mūzika. Tēja. Atspulgs, kurš neattēlo vairs ne mani, ne Viņu, bet gan būtni ar kādu austrumniecisku vārdu - es vēl neesmu ar šo būtni iepazinusies, tamdēļ nepratīšu nosaukt viņu nekādi..
Jā, jā zinu, ka TV ir viens vienīgs ļaunums un atņem laiku, bet sižets par Taizemi bija izglītojošs. Jaunais gads Taizemē tiekot atzīmēts ar ūdens svētkiem - ielās cilvēki viens otru apšļaksta ar ūdeni. Budistu mūkus arī drīkst svētīt ar ūdens šalti sejā, ko vietējie labprāt piekopj.
Budisti. Un es baidos, ka Kristaps Liep. - Budisma releģiskais fanātiķis, ņems un aizbrauks kaut kur uz Taizemes iekšieni, vai vēl jo trakāk [lasīt: aizraujošāk, jo es arī vēlos] uz Balkāniem, pirms vēl satiksimies uz vienu vai vairākām kafijas tasēm kādā omulīgā Mierielas republikas kafejnīcā.
Balkāni laikam ir dzejnieku Meka. Jāteic, nav pārsteigums, ka dzejnieku dvēseles raujas turp. Mums - radošajiem - taču visiem nepieciešams atelpas brīdis no tiem, kas velns pār stenderi, kaut kā pamanās zināt itin visu par ikvienu, tikai ne sevi.
Lai gan, pēdējā laikā [un arī šodien iekš automašīnas sēžot, kad uzziedēja ledus puķes logā manas vainas dēļ - spēlējos ar elpu] atkal esmu baudījusi devu uzmanības, atkal un atkal tiekot nosaukta par Ledus Karalieni, [neba es vainīga, ka manos baltajos matos sniegpārslas savijušas guļvietu un padara visu manu koptēlu ar sarmu pārklātu] jāteic, ka es tomēr alkstu siltuma. [Nē, pasarg dies' ne jau Pavasara es alkstu!] Vienkārši, paviesojos priekšpilsētā un sapratu, ka aukstums mājo manās sajūtās..
Es mīlu savas oranžās sienas, kas kā audekls stiepjas telpā. Es mīlu katru tur vēl palikušo nieku, kas atgādina kādu notikumu, paķer līdzi sajūtu. Mīlu, bet tur glabājas atmiņas. Atmiņas laupa manu garīgo līdzsvaru. Es tā teicu un es tā teikšu vēl ilgi.
Pilsēta. Gaismas no fabrikas logiem. Fabrikas meitene. Izveidota pēc ģīmja un līdzības.