melnbaltalapsa

Es gribu mājas un bīglu suni.

Aug. 2., 2016 | 02:40 pm
No:: melnbaltalapsa

Kad vīrs atkal ir tik tālu projām - kā tagad, piemēram - es jūtos kā vientuļā māte, kurai viss ir jāizdara pašai. Bez palīdzīgas rokas, pleca jāiztiek. Grūti tas ir. Neviens jau neteica, ka būs viegli. Neviens jau neteica, ka pietrūks kaut kā ļoti dziļa un emocionāla. Vienmēr. Kā caurums iekšās. Izsista kā no līdzsvara. Es turos uz pirkstgaliem. Bet turos. Man jāturas. Viņas dēļ man jāturas.. Turos. Dzīstu un turos.

Tik tālu un projām.. Ah. Citreiz es zinu precīzu laiku, kad vīrs būs atpakaļ. Un tad es skaitu uz pirkstiem, velku kalendārā pāri datumiem krustiņus vai ķeksīšus. Velku un gaidu. Uzvelku visskaistāko kleitu, uzkrāsojos, ielieku no kastes izpakotos lielos auskarus, un gaidu. Pacietīgi gaidu.

Pilnīgi un galīgi viena sajutos šorīt ap sešiem. Ar bērnu rokās, atspiedusies pret spilvenu ar enkura apdruku, vienās vienīgās asarās un pienā.
Bet mēs sarunājamies - katra savā valodā.

*Alise Z šorīt teica: ''Kili, kili.'' Un es viņu pat nekutināju. Hmm, mums laikam ir par daudz Vikingu epizodes vienā dienā.

Link | Skatīt visu?


Reply

No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa: