(bez virsraksta)

« previous entry | next entry »
Jan. 28., 2016 | 09:07 pm

Visa diena nogulēta un atkal nakts pieder tikai un vienīgi man vienai pašai. (Un zaļajai tējai) Ja neguļas, jānodarbojas ar to, kas sanāk un padodas vislabāk, proti, rakstīšanu. Atkal pāris baltās papīra lapas tiks aprakstītas un izlauzusies dvesele laukā būs. Uz lapām uzrakstītajā nebūs ne miņas no pagātnes - tikai dziļa tagadne un dziļi brienoša uz priekšu - nākotne.

Atkal esmu spiesta izvēlēties kur dzīvot.. Ir labi būt paspārnē, bet manas kājas vēlas mīdīt citus ceļus. Šobrīd pārvākšanās uz Lapmežciema dzīvokli izkluasās pēc sen lolotas medusmaizes..

Šodien manam Vīrietim ir vārda diena. Pasniedzu dāvanu 00:00. Viņš mani satvēra sev cieši, cieši klāt un teica, ka es ar tādam dāvanām viņu izlutināšot. Labi, tā bija salīdzinoši padārga dāvana, bet ne tik dārga kā mana kāzu kleita vai rožukronis. Un pat, ja būtu vienlīdz vienādās cenās - man nav žēl. Redzēt to dzirksti Viņa acīs un smaidu uz kārdinošajām lūpām, to nevarētu nopirkt par ''da" jebkādiem naudas izteiksmes līdzekļiem.
Un man patīk iepriecināt.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Comments {0}