(bez virsraksta)
Okt. 25., 2015 | 04:49 pm
No:: melnbaltalapsa
Šī svētdiena nevar būt vēl svētdienīgāka. Lietus līst. Ir sasodīti nomācies, ne saulesstars tā arī neiespīd logos. Rēgaina migla. Rudens košās krāsas gan ir tas vienīgais, kas spēj izvilināt smaidu un ļauj tam uzkavēties. Pakavēties brīžus ilgāk.
Visu dienu tā arī neesmu saņēmusies apģērbties, plivinos apkārt Viņa kreklā. Izmazgāju un iztaisnoju matus. Pēc malkas tā arī neaizgāju, cerībā, ka tie krājumi, kas grozā, pietiks, lai divreiz izkurinātu krāsni un māja būtu kaut cik silta. (Doma par to, ka tuvojas bargais ziemas aukstums, mani no sirds biedē.)
Divreiz uztaisīju sev ēst - brokastīs bija vārīts lasis ar kviešu margarīnmaizēm, bet pusdienās notiesāju vēršacis ar ceptiem sīpoliem un papriku. (un, uh, kā gan es smilkstēju sīpolus griežot. Es smilkstu jau no atrašanās ar viņiem vienā telpā, ja tiem tiek iegriezts kaut necik.)
Visu dienu dzeru melno tēju ar ingveru, skatos yūtūbā videoklipus, kur forši cilvēki stāsta par foršām vietām un lietām. Piemēram, par Long Distance Relationship jeb LDR un stāsta, kas atrodas viņu somās. Graužu konfektes un arīdzan skatos 'Vampire diaries' - pamanījos izlaist veselu sezonu, tagad jāatgūst nokavētais.
Zvej. aizbrauca uz Lapmežciemu, skraidīt ar Lāci gar jūru. Rīt būs atpakaļ manos apskāvienos. Un manā gultā. Tagad mūs šķir tikai naktsdarbs - es guļu, tad, kad viņš strādā un otrādāk..
Eh. Eh. Brīžiem es mēdzu vizualizēt, ka mums abiem atkal ir darbalaiks no 09.00 - 17.00. Mums abiem ir brīvs vakars iziet ārpus mājas pavakariņot, aiziet uz filmu, satikt draugus un visas tās citas jaukās lietas, ko parasti tādi cilvēki, kuri strādā noteiktos darba grafikos, dara. Dzīvo savos rāmīšos un turpina savu ikdienišķo eksistenci ar to savu strikti noteikto darba laiku.
Tā vietā mums; mums ir nenoformulēts darba grafiks ar tik maz brīvām dienām, kuras var teju vai burtiski saskaitīt uz rokas pirkstiem! Darba dienas beigas nozīmē tikai to, ka esi darbā un turpini strādāt, jo attiecības ar cilvēkiem ir mūsu darbalaika sastāvdaļa. Ēdiena pagatavošana vai vispār normālas maltītes ieturēšana ir brīvdienu gaidītākais notikums. Tā vietā mēs vienmēr apēdam tikai kaut ko pa ceļam iegādātu.
Filmu skatīšanās ir tikai kā nakts pasaciņa fonā, lai aizmigtu.
Draugi? Tie ir tādi paši piedzīvojumu meklētāji kādi esam mēs paši! :)
Un nez, ja godīgi, es nevaru sevi šobrīd atkal iedomāties strādājot biroja darbalaiku. Lavierēju starp skolu un darbu šobrīd kā protu un mani tas pilnībā apmierina.
Jā, man nav daudz brīva laika, jā es lielākoties esmu neizgulējusies tās nepieciešamās miega stundas, (bet manam organismam pilnīgi pietiek ar tām 4/5h miega) jā, es uz cilvēkiem skatos savādāk nekā es skatījos laiku atpakaļ, bet.. Jā. Ir labi. Ir patiesi labi un no sirds.
Visu dienu tā arī neesmu saņēmusies apģērbties, plivinos apkārt Viņa kreklā. Izmazgāju un iztaisnoju matus. Pēc malkas tā arī neaizgāju, cerībā, ka tie krājumi, kas grozā, pietiks, lai divreiz izkurinātu krāsni un māja būtu kaut cik silta. (Doma par to, ka tuvojas bargais ziemas aukstums, mani no sirds biedē.)
Divreiz uztaisīju sev ēst - brokastīs bija vārīts lasis ar kviešu margarīnmaizēm, bet pusdienās notiesāju vēršacis ar ceptiem sīpoliem un papriku. (un, uh, kā gan es smilkstēju sīpolus griežot. Es smilkstu jau no atrašanās ar viņiem vienā telpā, ja tiem tiek iegriezts kaut necik.)
Visu dienu dzeru melno tēju ar ingveru, skatos yūtūbā videoklipus, kur forši cilvēki stāsta par foršām vietām un lietām. Piemēram, par Long Distance Relationship jeb LDR un stāsta, kas atrodas viņu somās. Graužu konfektes un arīdzan skatos 'Vampire diaries' - pamanījos izlaist veselu sezonu, tagad jāatgūst nokavētais.
Zvej. aizbrauca uz Lapmežciemu, skraidīt ar Lāci gar jūru. Rīt būs atpakaļ manos apskāvienos. Un manā gultā. Tagad mūs šķir tikai naktsdarbs - es guļu, tad, kad viņš strādā un otrādāk..
Eh. Eh. Brīžiem es mēdzu vizualizēt, ka mums abiem atkal ir darbalaiks no 09.00 - 17.00. Mums abiem ir brīvs vakars iziet ārpus mājas pavakariņot, aiziet uz filmu, satikt draugus un visas tās citas jaukās lietas, ko parasti tādi cilvēki, kuri strādā noteiktos darba grafikos, dara. Dzīvo savos rāmīšos un turpina savu ikdienišķo eksistenci ar to savu strikti noteikto darba laiku.
Tā vietā mums; mums ir nenoformulēts darba grafiks ar tik maz brīvām dienām, kuras var teju vai burtiski saskaitīt uz rokas pirkstiem! Darba dienas beigas nozīmē tikai to, ka esi darbā un turpini strādāt, jo attiecības ar cilvēkiem ir mūsu darbalaika sastāvdaļa. Ēdiena pagatavošana vai vispār normālas maltītes ieturēšana ir brīvdienu gaidītākais notikums. Tā vietā mēs vienmēr apēdam tikai kaut ko pa ceļam iegādātu.
Filmu skatīšanās ir tikai kā nakts pasaciņa fonā, lai aizmigtu.
Draugi? Tie ir tādi paši piedzīvojumu meklētāji kādi esam mēs paši! :)
Un nez, ja godīgi, es nevaru sevi šobrīd atkal iedomāties strādājot biroja darbalaiku. Lavierēju starp skolu un darbu šobrīd kā protu un mani tas pilnībā apmierina.
Jā, man nav daudz brīva laika, jā es lielākoties esmu neizgulējusies tās nepieciešamās miega stundas, (bet manam organismam pilnīgi pietiek ar tām 4/5h miega) jā, es uz cilvēkiem skatos savādāk nekā es skatījos laiku atpakaļ, bet.. Jā. Ir labi. Ir patiesi labi un no sirds.