(bez virsraksta)

« previous entry | next entry »
Okt. 19., 2015 | 06:47 pm

Domāju, ka esmu jau izveseļojusies pa iepriekšējām brīvdienām, bet lūgtum - aiztecēju uz savu iemīļoto Vecrīgas vietu, kur man jāstrādā un sapratu, ka nebūs aršanas - galva reibst, bezspēks un krūtīs spiež kā milzīgs akmens uzkrauts virsū. Sēžu pie bāra letes tāda maza nelaimes čupiņa ar saķertu galvu un man rokās ir ingvertēja.
Kolēģes ņēma un aizdzina mani mājas. (Mājas nozīmē braukšanu. Laika pavadīšanu ceļā. Mājas nozīmē krāsns kurināšanu. Mājas nozīmē, ka ir auksts un silts vienlaicīgi. Bet mājas nozīmē arī stipras sienas un stipru mīlestību.)

Aiziet - trešā slimošanas diena.. Aiziet.. No ārsta uzstādītajām diagnozēm jau tā sāpošā galva sāk sāpēt mazlietiņ vairāk.
Ciest nevaru tās rudens atnestās saaukstēšanās. Smieklīgi, bet līdz ko es pie tējas pilna dzīvības būdama, pievienoju citrona šķēli, tā nosacīti es saķeru saaukstēšanos. Ar ingveru tā nenotiek. Arī ar laimu ne. Varbūt sagadīšanās, bet tā sagadīšanās ir pārlieku īsta..
Manam sarakstam ar lietām, kuras nedrīkstu lietot, pievienojas arī citrons. Forši. Vai kafijai un vīnogām sarakstā palika garlaicīgi?

Tajos brīžos, kad neguļu, skatos multfilmas [The Awesomes un Family Guy] un ēdu kviešu sausmaizes ar svaigo sierkrēmu, tomātiem, gurķiem un citronpipariem.
Un tējas. Šausmīgi daudz tējas.

Drausmīgi garlaicīgi un vientuļi. Eh. Meh. Uz mani skatās visas tās neizdarītās lietas, kuras man vajadzēja izdarīt pa nedēļas nogali un nedēļas sākumu - iekrājušies foto darbi galvaspilsētā, piemēram ir tikai visa iesākums.. Es pat šobrīd nevaru izbāzt degunu pa loga aili, kur nu vēl kaut kur doties un plivinātie rudenīgajā atmosfērā! Bieza šalle un vilnas zeķes kājās guļot savā gultā.
Es jau iepriekšminēju, ka nevaru ciest tās rudens atnestās saaukstēšanās? Eh. Meh.

Un kāpēc mani mati šobrīd izskatās tik labi sasieti uz augšu? Kādēļ viņi nav tādi ikdienā? O_o
Manai ģimenes ārstei ir skaistas uzacis.

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Comments {0}