(bez virsraksta)

« previous entry | next entry »
Jun. 4., 2015 | 06:00 pm

[..]Šķiet, ka Alise vakar dzirdējusi mūsu sarunu. Sarunu par Afganistānu. Kārtējo sarunu par Afganistānu. Mēs vienmēr runājam tikai par Afganistānu. Un viņa vienmēr pamanās dzirdēt to, ko viņai šobrīd nevajag dzirdēt. Es taču vienmēr gribu viņu paturēt drošībā.. Tālu no tā visa, kas saistās ar nāvi. Vismaz pagaidām. Viņai jābūt manam dzīvības un gaišuma staram. Viņa taču ir viss no Viņa, kad Viņš pats ir projām. Tāpēc es negribu, lai viņa skumst un viņas domas kavējas pie iespējamās Viņa nāves. Man pietiek jau ar to, ka es ar to sajūtu dzīvoju ikdienas..

Šorīt viņa ieritinājās man blakus gultā un drebošā balsī jautāja: ''Māmiņ, kāpēc nav miera pasaulē?'' [..]

Link | Ir kas piebilstams? | Add to Memories


Comments {0}