(bez virsraksta)
« previous entry | next entry »
Mar. 18., 2015 | 11:27 pm
Un mēs abi esam tie, kuri tik ļoti nesatiekamies dēļ mūsu dzīves grafika. Es dodos gulēt tad, kad Tu tikai pamosties un dodies savos darbos, bet es ceļos un eju savās gaitās, kad Tu jau posies uz gulēšanu. Un tā mēs dzīvojam un tā mēs mīlam. Un tā mēs maināmies ar naktīm un dienām.
Jā, pa vidu ir tās dažas no dienām, naktīm, kad mēs dzīvojam kā parastiem, normāliem mirstīgajiem pienākas. Dienas atkal ir dienas ar gaismu un naktis ir naktis ar tumsu un klusumu miegā.
Bet tas ir retums. Īsts retums.
Un šobrīd es es esamu tajā savas dzīves fāzē, kad pašas skaistums biedē, jo ir tik ļoti pārejošs. Tajā savas dzīves fāzē, kad visu apkārt esošo informāciju es uzsūcu kā sūklis. Katru vārdu, katru skatienu, katru situāciju es izspēlēju vairākas reizes.
Un Naktis ir kā labākie draugi - tie nekur nepazūd. Tie vienmēr ir klāt tieši tad, kad tas ir nepieciešams. Tieši tad, kad Tev vajadzīgs plecs vai plauksta, kurai pieķerties un nesakot nevienu vārdu, soļot klusi līdzi. Labākais draugs ar kaut ko sirdī, kas tevi pievilina, vilina tuvāk, aizvien tuvāk.
Dienas ir ienaidnieki. Tālāk no acīm.
Jā, pa vidu ir tās dažas no dienām, naktīm, kad mēs dzīvojam kā parastiem, normāliem mirstīgajiem pienākas. Dienas atkal ir dienas ar gaismu un naktis ir naktis ar tumsu un klusumu miegā.
Bet tas ir retums. Īsts retums.
Un šobrīd es es esamu tajā savas dzīves fāzē, kad pašas skaistums biedē, jo ir tik ļoti pārejošs. Tajā savas dzīves fāzē, kad visu apkārt esošo informāciju es uzsūcu kā sūklis. Katru vārdu, katru skatienu, katru situāciju es izspēlēju vairākas reizes.
Un Naktis ir kā labākie draugi - tie nekur nepazūd. Tie vienmēr ir klāt tieši tad, kad tas ir nepieciešams. Tieši tad, kad Tev vajadzīgs plecs vai plauksta, kurai pieķerties un nesakot nevienu vārdu, soļot klusi līdzi. Labākais draugs ar kaut ko sirdī, kas tevi pievilina, vilina tuvāk, aizvien tuvāk.
Dienas ir ienaidnieki. Tālāk no acīm.