Meļa · dienasgrāmata

Ja miglainais prāts mani neviļ šonakt mana roka trīs reizes darīja labu sievietei.
Es protams skatījos viņā, kā viņa elso, krūtis cilājās, pēdējā mirklī atdodot vaidu.
Patīkami bija viņu turēt piespiestu pie sienas virtuvē un izdauzīt gultā caurumu.
Vai es iemīlos? laikam jau, nē, bet viss intriģējošākais ir tas, ka mīlestībai nevajag iemeslu.
Tā nāk negaidod, tāpēc dzīvošu redzēšu,
lai arī seksošanās man dažkārt nedod nekādu gandarījumu. Mazu devu baudas es saņemu.
Šķiet meklēju ko lielāku, lai apmierinātu savas perifētijas.
Ceru arī tu tā dari!

klāt nakts rokas nerod mieru.
zinu, ka kāds cits tagad onanētu,
bet es klīstu interešu laukos.
tā!
šorīt biju aigājis uz mežu. Sēdēju zem koka lasīju grāmatu,
Atcerējos laiku, kad pēdējo reiz smēķēju zāli ap 1. naktī pie Brīvības pieminekļa tajā parkā.
fantastiskas sajūtas, tad vēl kopā biju ar Amandu. Mums bija sekss turpat parkā,
viņa dikti tonakt vaidēja, laikam mitra zāle palīdz atslābināties, jo parasti viņa man
tāda saspringta un klusa bija.
Forši ir interesēties par politiku
pēc pirmās slejas izlasīšanas sagribas mēnesi neiznestu miskasti izgāzt pie saeimas, apčurāt ozolkoka durvis
un parādīt nepieklājīgu vietu.
šogad domāju braukšu vairāk pie ūdeņiem.
Nenormāli patīk peldēt ar harpūnu un bliest zivis.
Tas skats, kad zivij sānos ieduras dakša un viņas žults izsprākst ārā, rada patīkamu pārākuma sajūtu.
Liekas esmu kļuvis par Anglijas troņmantnieku, bet galu galā es saprotu, ka iejucis savās interesēs
aizmirstu par saules gaismu un draugiem, tādā veidā drīzāk paliekot viens, bet visam sava vieta.
Arī Aleksandrs Lielais bija vientuļš cilvēks apmāts ar Ahileja varoņa mītu un labāko draugu zirgu Bucefalu.