|
|
|
Jūnijs 20., 2008
10:08
vakar biju ielīgošanas pasākumā savā pagastā. viss pa smuko, viss pa jauko. biju paņēmusi savu gandrīz 5gadīgo brāli līdzi. un tad jau bērniem tur labais -> kamēr lielie sēž un klausās/skatās priekšnesumus, sīkie skraida, dejo un rotaļājas savā nodabā pa tādu plašu zālāju. nu, viss pa smuko. vienā brīdī bērnu bariņā "ienesas" kāda aptuveni sešdesmitgadīga lēdija (nu, no tām perfektajām, sakoptajām un "augsti" audzinātajām), parauj mazu meitenīti aiz rokas un sāk strostēt: tu tūlīt iesi mājās, ja neizbeigsi skraidīt, te taču ir koncerts, visiem jāsēž un jāskatās, tikai neaudzināti bērni tā skraida, tas ir haoss, kas te notiek utt utt". meitenīte mēģināja argumentēt, ka visi bērni taču skraida, bet vecmāmiņai glaunajai tas neinteresēja. viņa aizveda mazo princesīti prom. noteikti nosēdināja uz krēsla un lika salikt rociņas klēpī un klausīties tiešām garlaicīgos Līgo pantiņus, ko deklamēja kaut kādas tur kundzītes pie mikrofoniem. tai pat laikā visi citi bērni skraidīja un turpināja justies kā... nu, kā bērni! :) žēl tā mazā bērniņa. un viņa tiks izaudzināta tieši par tādu pašu nejūtīgo, pārlieku perfekto lēdiju. un es nesaku, ka būt smalki audzinātam ir slikti, bet tomēr bērnība ir bērnība. ar skriešanu. kliegšanu. nokrišanu zālē. un tā tālāk.
mans brālis bija ļoti apmierināts ar šādu pasākumu. :)
Mūzika: Sam Sparro - Black and Gold
|
10:54
un tagad runāšu kā tāda jaunā māmiņa -> ak, dies, cik mīļi, forši, burveklīgi - mans mazulis vakar mani iepriecināja, jo labi paēda un nokārtojās kastītē :D
tātad jaunkundze Kicīte jau jūtas relatīvi mājīgi.
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |