|
|
|
Decembris 21., 2007
10:53
vakar darbā tika svinēti dažādi svētki - dzimšanas un vārdu. un bija zivju diena -> lašmaizītes, siļķe kažokā, baltmaize ar tunci, tunča kūka, ikru maizītes, nēģi, forele, siļķe ungāru gaumē un vēl, un vēl un vēl! :) izēšanās ne pa jokam :)
|
10:57
aizvakar viens puisis sūkstījās, ka man jau nekādi nevarot sagādāt pārsteigumus. man nevar pa dienu piezvanīt un teikt - esi gatava, piecos savākšu tevi no darba un tad būs pārsteigums! da nezinu, teātris, opera, jūrmalas apmeklējums, da vienalga kas. bet tā nevar! jo man vakari ir saplānoti vismaz nedēļu uz priekšu. vismaz. es vakar sarunāju iet uz kino, biļetes jau tapa nopirktas, un tad pēc vairākām stundām atcerējos, ka man taču šodien tai laikā ir frizieris. toč nezinu, kad man pēdējo reizi bija misējies plānošanā... njā... laikam to appointmentu un darīšanu tik daudz, ka pat vairs galvā paturēt nevar. tāpēc labi vien, ka Londonā savā mīļākajā grāmatu veikalā Borders nopirku mazu, strīpainu blociņkalendārīti. :)
un tas labākais tajā visā ir, ka tās ir darīšanas, kas man patīk. tobiš, es neesmu aizņemta ar kaut kādiem stulbiem un negribētiem pienākumiem. nē! manu laiku ārpus darba aizpilda gandrīz tikai patīkamas nodarbes. :)
|
13:10 - ministre Koķe
lasīju interviju ar jauno Izglītības un zinātnes ministri un automātiski viņas uzvārdu izlasīju kā "Koķete" :)
|
13:14
mani vakar iepriecināja. divreiz. pirmkārt, no svētdienas sāk rādīt jaunās LL sērijas. otrkārt, parādījies neparedzēts apmeklējamais koncerts 28/12. niiiiiice! :)
|
13:49
tā kā šogad esmu finansiāli ne tik spēcīga, izgāju uz paštaisītām dāvanām. mīļākajiem kolēģiem pagatavoju šādus saldumus -> ananāsu lapiņas un marshmellows pamērcēju šokolādē un tad apviļāju kokosriekstu skaidiņās un krāsainajos graudiņos. cmuki iesaiņoju un dāvanas no sirds gatavas! :)
tagad man visi saka, cik esmu radoša un mākslinieciska. negribētos īsti tam piekrist. jo, piemēram, zīmēt es vispār neprotu. nu, tā, ka vispār necik. taču atceros, ka agrāk man ļoti sāpēja, ka viena jauka meitene manam mīļotajam vīrietim dāvināja paštaisītas un ļoti mākslinieciskas dāvanas. un viņam tās tiešām patika. un man sāpēja, ka viņa ir radoša un viņam patīk. un es to norakstīju uz to, ka es tāda neesmu. tad viņš man teica: "Nu, bet tad esi! Sāc un viss notiks, ar laiku iemācīsies!" un tā tiešām ir - vajag tikai sākt! ok, ir lietas, kas man vēl joprojām nepadodas (piemēram, ar līmi un papīru man nekas neizdodas, bet tam jau ir skočs :)), bet tomēr ir tik daudz radošu lietu, kas man sanāk! nu, katrā ziņā, šī stāsta morāle - vajag tikai mēģināt, viss izdosies! nākamais, ko vajadzētu iznīdēt no sevis: nu, bet es taču neesmu sportiska! a kas man liedz būt???
:) baigās man te atklāsmes. :)
|
|
|